"Manā saimniecībā ir katastrofāla situācija, piena iepirkuma cena ir 23 centi, un tas ir pēdējais signāls, ka steidzami ir jālikvidē ražošana. Izdevumi pārsniedz ieņēmumus, un ne tikai es, bet vēl vairākas kaimiņu saimniecības apsver domu par maksātnespējas pieteikšanu. Vienlaikus ir liela problēma, ko lai tālāk dara laukos, kur ir ierobežotas saimniekošanas iespējas," sacīja zemnieku saimniecības Pakuļi īpašniece Venta Afanasjeva.

Arī zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka tādas saimniecības kā Pakuļi ir "būt vai nebūt" izvēles priekšā, neraugoties uz valsts un Briseles atbalstu.

"Atbalsts tiek sniegts, tomēr tas nav pietiekams, lai noturētu piena ražošanu līmenī, kas bija pirms Krievijas embargo ieviešanas pārtikai. Latvija pārāk lēni reaģē uz piena tirgus svārstībām. Kamēr pasaulē piena cenas kāpj, Latvijā tās vēl ir nemainīgas vai krīt. Šajā situācijā katrs cents, kas tiek maksāts no piena pārstrādes uzņēmumiem, ir svarīgāks par svarīgu," norādīja Ādamsons.

Viņš arī sacīja, ka pie zemajām piena iepirkuma cenām nav izprotama augstā produkcijas cena veikalos. Tādēļ organizācija vērsīsies Konkurences padomē par prasību vērtēt aizliegtas vienošanās iespējamību starp pārstrādātājiem un tirgotājiem.

"Latvijā piena mazumtirdzniecības cenas ir par 10-30% procentiem augstākas nekā Vācijā, bet iepirkuma cena - daudz zemāka. Tādēļ rodas pamatotas šaubas par konkurences tiesību pārkāpumiem starp pārstrādātājiem un veikalu tīkliem, kas piespiež zemniekus pārdot pienu par pašizmaksu, tādējādi dzenot strupceļā piena ražotājus. Līdz ar to izskatīsim iespēju lūgt Konkurences padomi izvērtēt, vai nav konstatējami konkurences pārkāpumi jeb aizliegtā vienošanās starp piena pārstrādes uzņēmumiem un mazumtirgotājiem piena cenas noteikšanā," sacīja Ādamsons.

Kā ziņots, Zemkopības ministrijā lēš, ka piena iepirkuma cenas kritums maksimumu varētu sasniegt martā, taču pēc tam prognozējams cenas kāpums.

Savukārt piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam būs 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni - Eiropas Savienības atbalsts.