Viņš norādīja, ka trešdien, 17.augustā, tikās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu ("Vienotība") un labklājības ministru Jāni Reiru ("Vienotība"), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem. Uzņēmēji izklāstīja redzējumu par ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju, ja minimālā alga no nākamā gada tiktu celta vairāk nekā par 10 eiro, kā to vēlējās "Vienotības" ministri.

Pēc premjera teiktā, panākta vienošanās, ka 10 eiro ir summa, par kuru no nākamā gada varētu palielināt minimālo algu, neatstājot ļoti būtisku ietekmi uz fiskālo telpu, ņemot vērā, ka minimālās algas palielināšana ietekmē arī valsts pārvaldi, īpaši kultūras un veselības aprūpes nozarē. Minimālās algas palielinājums par 10 eiro nozīmētu aptuveni četru miljonu eiro papildu izdevumus pašvaldībām un 13 miljonu eiro papildu izdevumus valsts iestādēm.

Vienlaikus viņš piebilda, ka ar uzņēmējiem panākta vienošanās par mērķi noteikti produktivitātes un vidējās algas celšanu valstī, nevis minimālā atalgojuma līmeņa palielināšanu.

Savukārt, runājot par uzņēmēju kritizēto solidaritātes nodokli, premjers sacīja, ka nolemts tā pārskatīšanu vērtēt kopā ar kopējās nodokļu politikas analīzi valstī, kas turpināsies pēc budžeta izstrādes. Jautājums no darba kārtības noņemts netiks, un šāds piedāvājums tiks izteikts uzņēmējiem, kuri tālāk Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē varēs paust, ko domā par attiecīgo risinājumu.

No šā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 370 eiro.