Vienlaikus kredīts tiek izmantots arī citiem mērķiem – medicīnas, izglītības un ceļojumu izdevumu segšanai, diemžēl arī parādu apmaksai.

Pēdējo trīs gadu laikā kredītu bankā izmantojuši 43,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk to apliecinājuši 26 līdz 35 un 36 līdz 45 gadus veci respondenti (attiecīgi 54 % un 55 %), kamēr visretāk kredītus ņēmuši 18 līdz 25 un 46 līdz 55 gadus veci aptaujātie (attiecīgi 68 % un 62 %). Salīdzinoši biežāk pēdējo trīs gadu laikā kredītu iespējas izmantojuši iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī (64 %). Bet visretāk - tie, kuru personīgie ienākumi nepārsniedz 600 eiro mēnesī (38 %).

No visiem respondentiem teju katrs trešais (30%) aizdevumu izmantojis auto iegādei. Ar šādu mērķi kredītu visbiežāk saņēmuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti (43%), bet gandrīz četras reizes retāk (11%) - jaunākā respondentu grupa (18 līdz 25 gadi). Kopumā gandrīz katrs piektais jeb 18% no respondentiem kredītu izmantojuši mājokļa remontam vai labiekārtošanai. Tāpat kredīts izmantots nekustamā īpašuma – mājas, dzīvokļa, zemes (15%) - vai citu lielāku pirkumu (16%) iegādei. Salīdzinoši liela daļa respondentu kredītu izmantojuši arī parādu segšanai (15%). Šo atbildi sniedzis aptuveni katrs piektais respondents (23%) ar ienākumiem līdz 600 eiro mēnesī, kamēr iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro tā atbildējuši aptuveni trīs reizes retāk (7%).

Aptauja liecina, ka mazāka daļa kredītņēmēju (8%) kredītu izmantojuši medicīnas izdevumu segšanai. Visbiežāk šo iespēju izmantojuši vecākā gadagājuma respondenti - aptuveni katrs desmitais jeb 11% aptaujāto vecumā no 56 līdz 65 gadiem. Savukārt gandrīz 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēc kredīta vērsušies, lai segtu mācību un ceļojumu izdevumus. Retāk minēti arī citi piemēri – motocikla vai velosipēda iegāde, lielu svētku organizēšana (kāzas, dzimšanas dienas, u.c.), dāvanu iegāde un citi varianti.

Vaicāti par pēdējā saņemtā kredīta summu, ceturtā daļa respondentu atklāja, ka kredīts bijis apmērā līdz 300 eiro, bet katrs piektais respondents ņēmis kredītu 301 līdz 600 eiro apmērā. Tam sekojuši arī finansiāli apjomīgāki kredīti. Piemēram, 13% aptaujāto ņēmuši kredītu virs 10 tūkstošiem eiro, bet katrs desmitais ņēmis kredītu par summu no 1001 līdz 2000 eiro. Tikpat daudz respondentu – no 2001 līdz 4000 eiro. Salīdzinot atšķirīgas respondentu grupas, iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 600 eiro mēnesī visbiežāk ņēmuši kredītus līdz 300 eiro (41%), kamēr tie, kuru ienākumi ir 600 līdz 800 eiro robežās un virs 800 eiro mēnesī, nelielajiem kredītiem pieteikušies ievērojami retāk (attiecīgi 17% un 13% gadījumu). Turpretī šo grupu respondenti visbiežāk pieteikušies apjomīgākiem kredītiem, kas pārsniedz 10 tūkstošus eiro (abos gadījumos 19 līdz 20%).

Aptauja tika veikta no 20. līdz 31.jūlijam, un tajā piedalījās 505 respondenti no visas Latvijas.