"Tā nav viegla izvēle, tādēļ vēlos paskaidrot savu lēmumu. Pēdējo divu nedēļu laikā mani tuvinieki ir piedzīvojuši nopietnu emocionālu spiedienu, lai gan nav veikuši nekādas ar likumu nosodāmas darbības. Man tas nav pieņemams. Manas kandidatūras apspriešana ir vairojusi pretrunas valdošās koalīcijas partiju starpā. Liekas, ka diskusiju patiesie iemesli ir saistīti ar politiķu redzamajām, bet biežāk, neredzamajām interesēm un tām nav nekāda sakara ar manu profesionālo spēju vērtēšanu. Arī tas man nav pieņemams," teikts Koļegovas iesniegumā ministrei.

Tāpat Koļegova norāda, ka, gadījumā, ja viņas kandidatūra tiktu apstiprināta valdībā, tas nebūtu pārliecinošs balsojums un tas neļautu pilnvērtīgi strādāt un realizēt nepieciešamās pārmaiņas VID, jūtot visas valdības atbalstu. "Bez tā pilnvērtīgs darbs nebūs iespējams," piebilsts iesniegumā, uzsverot, ka viņa nevēlas būt politiski atkarīga, taču šobrīd viss kandidēšanas process ir pārlieku politizēts.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu.

Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa. Līdz šim uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Valsts vides dienesta vadītāja Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, taču pēdējie divi atteicās pretendēt uz attiecīgo amatu.

Finanšu ministre pagājušajā nedēļā oficiāli izvirzīja Koļegovu VID vadītāja amatam, šonedēļ valdībā bija paredzēts viņu apstiprināt jaunajā amatā, taču visi partijas "Vienotība" ministri balsoja pret, tādēļ jautājums par nedēļu tika atlikts.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.