Tāpat aptaujā 59% respondentu atzina, ka nekad nav pārbaudījuši fondēto pensiju līmenī uzkrāto kapitālu portālā "Latvija.lv". Vienlaikus reizi gadā to šajā portālā pārbauda 14% respondentu, reizi 2-3 gados uzkrājumu pārbauda katrs desmitais, bet 12% aptaujāto atzinuši, ka uzkrājumu pārbaudījuši vienu reizi, bet tas bijis vairāk nekā pirms pieciem gadiem.

Savukārt portālā "manapensija.lv", kas piedāvā iespēju sekot līdzi fondēto pensiju ieguldījumu plānu rezultātiem, reizi gadā ielūkojas 17% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kamēr 14% respondentu šo iespēju izmanto reizi 2-3 gados. Tikmēr teju puse jeb 47% respondentu atzinuši, ka nekad nav izmantojuši šo vietni, lai sekotu līdzi pensiju otrā līmeņa plānu rezultātiem, informēja Irbīte.

Viņa arī norādīja, ka lielākā daļa jeb 54% respondentu nekad nav izmantojuši iespēju mainīt pensiju otrā līmeņa pārvaldītāju. Tomēr gandrīz katrs piektais to ir darījis vienu vai pāris reižu (19% abos gadījumos), bet vairākas reizes plānu mainījuši 7,7% aptaujāto. Katrs desmitais aptaujas dalībnieks atzinis, ka šo soli veicis kādas akcijas, loterijas vai kāda cita tūlītēja labuma mudināts, bet 4% šajā lēmumā paļāvušies arī uz tuvinieku ieteikumiem.

Kopumā vairāk nekā puse respondentu aptaujā pauduši uzskatu, ka saredz iemeslus ilgtermiņā uzkrāt pensiju otrajā līmenī, atzīmēja Irbīte, norādot, ka tostarp 29% novērtē iespēju pašam ietekmēt pensijas uzkrājumu, 14% respondentu novērtē iespēju izvēlēties sev uzticamāko pensiju pārvaldītāju, bet 10% aptaujāto novērtē iespēju pašam izvēlēties sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju. Vienlaikus trešā daļa respondentu atzina, ka ilgtermiņā nesaredz iemeslus uzkrāt pensiju otrajā līmenī, jo neizprot, kā pensija veidojas.

Irbīte arī pavēstīja, ka, vaicāti, kādas no finanšu aspekta vēlētos savas vecumdienas, lielākā daļa jeb 54% respondentu atbildēja, ka gribētu, lai pietiktu naudas arī ceļošanai, bet 24% vēlētos, lai būtu iespēja arī īstenot savus hobijus. Tikmēr katrs desmitais aptaujātais izteica cerību, ka vecumdienās gribētu būt spējīgs finansiāli apmierināt savas pamatvajadzības, bet 8% vēlētos vecumdienās spēt sākt biznesu.

Tāpat viņa norādīja, ka patlaban strādājošajiem pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 6% no bruto darba algas, taču par šo apmēru ir informēti vien 6,5% iedzīvotāju. Tajā pašā laikā 20% aptaujāto minēja kādu citu apmēru, bet 74% aptaujāto atzina, ka nav informēti par to, cik liels bruto algas apmērs tiek novirzīts pensiju otrajam līmenim.

Aptauja veikta no 20. līdz 31.jūlijam, un tajā piedalījās 505 respondenti no visas Latvijas.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.