"Šogad pirmajā pusgadā naudas drošības situācija uzlabojās gan Latvijā, gan eiro zonā kopumā. Latvija joprojām ir starp tām piecām eiro zonas valstīm (kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits – gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un/vai naudu apgrozībā," sacīja Tauriņš.

Viņš arī piebilda, ka 2016.gadā pirmajā pusgadā Latvijā konstatēto viltoto eiro naudas zīmju skaits vēl var tikt koriģēts, jo daļa atklāto viltojumu atrodas ekspertīzē.

Tāpat Tauriņš pavēstīja, ka pirmajā pusgadā Latvijā izplatītākie bija 50 eiro nomināla naudas zīmju viltojumi, sekoja 2 eiro monētas un 20 eiro banknotes. Vienlaikus apgrozībā bieži izmantoto 5 un 10 eiro nomināla naudas zīmju viltojumu skaits bija niecīgs.

Viņš atzīmēja, ka arī eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes šogad pirmajā pusgadā bija ar 50 eiro nominālu (48,2% no viltojumu skaita), kam sekoja 20 eiro banknotes (31,6%) un 100 eiro banknotes (11,1%).

Vienlaikus Tauriņš uzsvēra, ka eiro zonā atklāto viltoto banknošu skaits pret apgrozībā esošos banknošu skaitu ir niecīgs - 2016.gada pirmajā pusgadā eiro zonā konstatēts 331 tūkstotis viltotu banknošu, kamēr apgrozībā ir vairāk nekā 18,5 miljardi īstu banknošu, tādējādi viltojumu skaits bijis mazāk nekā 0,0018%.

Kopumā 2016.gada pirmajā pusgadā no apgrozības eiro zonā izņemts par 25% mazāk viltotu banknošu nekā 2015.gada otrajā pusgadā un par 27% mazāk nekā pērn pirmaja pusgadā.

Pēc Eiropas Centrālās bankas datiem, vairākums (97,6%) viltojumu atklāts eiro zonas valstīs. Vienlaikus apmēram 1,7% viltojumu atklāti ārpus eiro zonas esošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs un mazāk nekā 0,7% – citos pasaules reģionos.

2015.gadā Latvijā kopumā atklāja gandrīz 1,5 tūkstošus viltotu naudas zīmju.

Jau vēstīts, ka Latvija 2014.gada 1.janvārī iestājās eiro zonā.