Ministru prezidents Māris Kučinskis pirms valdība sāka skatīt jautājumu par pedagogu atalgojuma izmaiņām, atkārtoti uzsvēra, ka vēlas, lai visi ministri apzinās - apstiprinot noteikumu projektu "Pedagogu darba samaksas noteikumi", valdība, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņemas līdz 1.septembrim sakārtot šo jautājumu pilnībā, kā arī par neapšaubāmu budžeta prioritāti noteikt jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, savukārt pārējiem ministriem skaidroja, ka galvenās modeļa izmaiņas paredz mainīt slodzes apjomu – no 21 stundas līdz 30, kā arī noteikt atalgojumu no 420 eiro līdz 680 eiro par slodzi vispārējās izglītības pedagogiem. Ministrs uzsvēra, ka šogad reformas īstenošanai nepieciešami 9 miljoni eiro, savukārt nākamgad - 47,188 miljoni eiro, kas ir pilnās reformas īstenošanas izmaksas.
Šadurskis arī sacīja, ka "ņemot vērā atšķirības valstī, ar vienu reformu nav iespējams sakārtot visu sistēmu pilnībā". "Mums vajag reālu paaudžu nomaiņu skolās. Vai tiešām pensionāri būs tie, kas nodrošinās kvalitatīvu izglītību," jautāja ministrs, norādot, ka primāri reforma nepieciešama pašai izglītības nozarei.
Noteikumi paredz, ka visu pedagogu mēneša zemākā darba algas likme būs 680 eiro mēnesī. Pirmsskolas pedagogiem zemākais atalgojuma likmes palielinājums par darba stundu būs par 21% jeb no 3,5 eiro līdz 4,25 eiro, bet vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem 13,33% jeb no 5 eiro līdz 5,66 eiro par stundu. Ņemot vērā reālo izglītības iestāžu piepildījumu, skolu direktoriem mēneša darba algas likme atkarībā no izglītojamo skaita izglītības iestādē noteikta deviņās izglītības iestāžu grupās. Izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemākā mēneša darba algas likme noteikta 80% apmērā no izglītības iestādes vadītājam noteiktā atalgojuma.
Skolotāja darba slodzi plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pašu pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā un veidojot tarifikāciju, kurā norāda mācību stundu skaitu, darba stundas klases audzināšanai, darba stundu skaitu citu pienākumu veikšanai un kopējo darba stundu skaitu, no kārtējā gada 1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam. Veidojot pedagoga slodzi paredzēts, ka izglītības iestādes vadītājs ņem vērā izglītojamo skaitu klasē un mācību priekšmetu, ko pedagogs māca. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi rekomendējošu metodiku, pēc kuras noteikt pedagogu slodzes veidošanos.
Noteikumi paredz, ka pedagoga vienai mēneša darba algas likmei atbilst 30 darba stundas nedēļā, iekļaujot pedagoga slodzē mācību stundu vadīšanu, kā arī sagatavošanu, rakstu darbu labošanu, konsultācijas un individuālo darbu ar izglītojamajiem. Turklāt tajās iekļauta arī klases audzināšana, metodiskais darbs izglītības iestādē, projektu vadība un citas aktivitātes, kas saistītas ar izglītības iestādes attīstību. Profesionālās izglītības iestādēs pedagoga darba slodzē iekļauta arī izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba un eksāmenu vadīšana.
Profesionālās ievirzes izglītības skolotājiem darba slodzē ietilpst 28 nodarbību stundu un pārējo pienākumu, kas nodrošina mācību procesa norisi, apmaksa. Turpretī izglītības iestādēs, kurās tiek paaugstināta izglītojamo kvalifikācija, apgūtas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, vakara (maiņu) grupās arodskolās, internātskolās, speciālajās internātskolās, sociālās korekcijas izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, pedagogiem nav paredzēta samaksa par klases audzinātāja pienākumu veikšanu.
Pirmsskolas izglītības iestādes pedagoga vienai mēneša darba algas likmei atbilst 40 darba stundas nedēļā, kas paredz 36 darba stundas ar izglītojamiem un četras darba stundas nedēļā mācību nodarbību sagatavošanai.
IZM izstrādātie MK noteikumu projekta "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" grozījumi paredz, ka mazajām sākumskolām tiks aprēķināts papildus koeficients 1,25 arī tad, ja skolēnu skaits 1.-6.klašu grupā izglītības iestādē būs mazāks par 70. Pārejas periodā noteikts, ka viena mācību gada laikā pašvaldības var reorganizēt mazās pamatskolas par sākumskolām, bet nākamajos divos mācību gados plānots, ka paaugstināts koeficients tiks piemērots gan sākumskolām, gan citām reorganizētajām izglītības iestādēm.
Lai rosinātu pašvaldības sakārtot sakārtot izglītības iestāžu tīklu, arī citās vispārējās izglītības grupās ir ieviesti atšķirīgi koeficienti atbilstoši skolēnu skaitam.
7.-9.klašu grupā paredzēts piemērot koeficientu 1,3, bet, ja izglītības iestāde neatbildīs Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem kritērijiem, tiks piemērots mazāks koeficients. Novados, kur skolēnu skaits ir 0,5 bērni uz vienu kvadrātkilometru, klasē tas nedrīkstēs būt mazāks par 27. Novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru un vairāk, bērnu skaits nedrīkstēs būt mazāks kā 48 klasē. Reģionālās nozīmes pilsētās tam būs jābūt 60, bet Rīgā un pārējās republikas pilsētās ne mazākam kā 66 bērni 7.-9.klašu grupā.
Turpretī 10.-12.klašu grupā piemēros koeficientu 1,4. Ja skolēnu skaits izglītības iestādē neatbildīs IZM noteiktajiem kritērijiem, tad novados, kur skolēnu skaits ir 0,5 uz kvadrātkilometru, piemēros koeficientu 1,25. Novados, kuru teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru vidusskolas klašu grupā būs jābūt vismaz 48 skolēniem, bet Rīgā un pārējās republikas pilsētās ne mazākam par 58 skolēniem.
Paaugstinot klašu piepildījumu, efektīvāk var tikt izmantots piešķirtais finansējums, nodrošinot gan pedagogam augstāku minimālo algas likmi, gan paplašinot atbalsta pasākumus skolēnam.