Tāpat nav skaidrs, kādas būs britu attiecības ar ES, ja Lielbritānijas politiķi izvēlēsies aiziešanu no savienības. "Neziņa rada problēmas tirgiem - mārciņas vērtība krītas, samazinās arī Lielbritānijas iekšzemes kopprodukta pieaugums. Tiek prognozēts, ka tas būtiski samazināsies," teica prezidents.

Vējonis uzsvēra, ka izvēle starp izstāšanos no ES vai arī palikšanu savienībā iŗ jāizdara britu politiķiem. "Referendumā daudzi cilvēki atbalstīja izstāšanos. Es negribu norādīt, kas britiem ir jādara. Viņi ir grūtu izvēļu priekšā un paši nevar saprast, kas būtu labākais. Ir svarīgi saprast pašiem britiem - kāda ir viņu rīcība. Tu nevari ar vienu kāju būt ārā, bet baudīt ES labumus," pauda Valsts prezidents.

Vējonis norādīja, ka viņa uzstādījums gan premjeram, gan valdībai ir tāds - ja tiks uzsāktas britu izstāšanās sarunas no ES, Latvijai tajās ir jāpiedalās, lai aizstāvētu savu valstspiederīgo tiesības.

Jau ziņots, ka 23.jūnijā referendumā Lielbritānijā 52% dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no bloka, taču Lielbritānijas valdība vilcinās pieprasīt sākt izstāšanas procedūru saskaņā ar Lisabonas līguma 50.pantu. Kamerons paziņojis, ka līdz rudenim atstās amatu, un izstāšanās sarunas ir jāvada nākamajai valdībai.

Pašlaik tiek pieļauta iespēja, ka sarunās starp 27 ES valstīm un Lielbritāniju tiks panākta vienošanās par labu kādam no pašreizējiem sešiem modeļiem, kādi pastāv starp ES un valstīm, kas neatrodas šajā valstu savienībā, bet pārrunu rezultātā varētu tikt izveidots arī pavisam jauns modelis starp ES un Lielbritāniju.