Premjerministrs norādīja, ka Latvijas valstspiederīgo statuss pēc Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienībā (ES) būs atkarīgs no tālākā attiecību modeļa, par kādu sarunās vienosies ES un Lielbritānija.

"Referenduma rezultāti varētu radīt izmaiņas tiem iedzīvotājiem, kuri savulaik devušies labāk apmaksāta darba meklējumos uz šo valsti. Tiem iedzīvotājiem, kuri čakli strādā, kuri ir nepieciešami saviem darba devējiem, domājams, nekas nemainīsies arī turpmāk. Situācija var izmainīties tiem, kuri ir devušies uz Lielbritāniju, lai tur saņemtu pabalstus, nevis strādātu," stāstīja Kučinskis. Viņš piemetināja, ka precīzus aprēķinus attiecībā uz to, cik lieli varētu būt ekonomiskie zaudējumi, pašlaik nav iespējams veikt.

Premjerministrs pauda nožēlu par Lielbritānijas referenduma par dalību ES rezultātiem, vienlaikus norādot, ka Lielbritānija arī turpmāk paliks Latvijai nozīmīgs sabiedrotais un starptautiskais partneris, ar kuru tiks uzturētas ciešas attiecības.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka balstoties uz līdzšinējiem balstu skaitīšanas rezultātiem, Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC un citi Liebritānijas mediji piektdien ziņoja, ka referendumā guvuši uzvaru valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) piekritēji.

Šī prognoze izdarīta pēc rezultātu paziņošanas 309 no 382 balsu skaitīšanas apgabaliem, kas liecina, ka par izstāšanos nobalsojuši 52% referenduma dalībnieku, bet par valsts palikšanu ES - 48% dalībnieku.

Oficiālie rezultāti vēl nav paziņoti.

Pēc oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte referendumā bijusi 72,2%. Šādu balsotāju aktivitāti Lielbritānija nav pieredzējusi kopš 1977.gada.

Saistībā ar ziņām par izstāšanās piekritēju uzvaru Lielbritānijas mārciņas kurss sasniedza zemāko līmeni kopš 1985.gada. Pēc pirmajām ziņām par ES atbalstītāju pārsvaru referendumā mārciņas kurss Āzijas tirgos strauji kāpa, bet, gūstot pārsvaru izstāšanās atbalstītājiem, kurss strauji samazinājās, un īsā laikā piektdien mārciņa zaudēja 10% vērtības.