“Nepilsoņi aktīvi komunicēja ar saviem deputātiem, interesējās - kā pareizi parakstīt lūgumrakstu! Savākto parakstu daudzums pierāda to, ka daudzi cilvēki, kuriem nav balss tiesību, jūtās noniecināti. Kā zināms, Eiropas Parlamenta mandāti tiek dalīti arī uz viņu rēķina!” uzsvēra Igaunijas eiroparlamentāriete Jana Toom.
J.Toom, T.Ždanoka un A.Mamikins pieprasīja izbeigt netaisnību pret nepilsoņiem. Galvenās prasības: atļaut Igaunijas nepilsoņiem būt par politisko partiju biedriem un piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Latvijas nepilsoņiem - sniegt balss tiesības vietējo pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Lūgumrakstā minēts, ka 2016.gada sākumā Igaunijā dzīvo 82 341, bet Latvijā - 252 017 nepilsoņu. “Tie ir milzīgi skaitļi, ja ņem vērā, to, ka Latvijā iedzīvotāju kopskaits ir ap 2 miljoniem, bet Igaunijā - ap 1,3 miljoniem. Šiem cilvēkiem nav ļauts piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kaut gan viņu skaits tiek ņemts vērā dalot deputātu krēslus. Vēl bez tam, ja salīdzinām ar citām ES valstīm, ir stipri ierobežotas šo ļaužu tiesības piedalīties politiskajā dzīvē,” pasvītroja eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins.
Igaunijā, sākot ar 9.aprīli, Latvijā - ar 14.aprīli, zem lūgumraksta varēja parakstīties kā Igaunijas un Latvijas pilsoņi, tā jebkurš pastāvīgais iedzīvotājs (neatkarīgi no pases vāciņa krāsas). Starp lūgumraksta atbalstītājiem ir Beļģijas, Lielbritānijas, Īslandes, Itālijas, Lietuvas, ASV, Kanādas un pat Pakistānas, Indijas un Bangladešas iedzīvotāji.
“Es un mani kolēģi esam ļoti pateicīgi visiem, gas atbalstīja lūgumrakstu, tostarp arī iniciatīvas grupām,” uzsvēra Tatjana Ždanoka. “Mums ir optimistisks noskaņojums, jo saņemam lielu mūsu kolēģu atbalstu šeit Briselē. Lai Eiropas Parlaments sauktu Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis nodrošināt balss tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pilsoņu iniciatīvās, mums, 2015. gada 8.septembra rezolūcijas apstiprināšanai, pietrūka vien 16 kolēģu balsu (pavisam EP ir 751 deputāts). Tagad, kad uz Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas galda stāv nolikti vairāk kā 20 000 paraksti, svaru kausiem vajadzētu pārliecinoši svērties mūsu virzienā!”
T.Ždanoka atgādināja, ka šis ir jau ceturtais lūgumraksts par Igaunijas un Latvijas nepilsoņu stāvokli kopš abu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā. Pirmo lūgumrakstu T.Ždanoka iesniedza 2004. gadā (noklausīšanās notika 2005.gadā), pēc tam sekoja noklausīšanās 2008. un 2012. gadā. Tā kā līdz šim sasaukumam, T.Ždanoka bija vienīgā eiroparlamentāriete, kura aizstāvēja nepilsoņu tiesības, iepriekšējie lūgumraksti nerezultējās ar panākumiem. “Šoreiz mūsu ir daudz! Vēl bez mana politiskā spēka - Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības - lūgumrakstu ir atbalstījuši arī liberāļi, kur strādā Igaunijas eiroparlamentāriete Jana Toom un otra lielākā Eiropas Parlamenta grupa - Sociālistu un demokrātu alianse, kuras biedrs ir Latvijas eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins,” uzsvēra T.Ždanoka.
Sekojot oficiālajai Eiropas Parlamenta procedūrai, Lūgumrakstu komitejai tuvākajā laikā ir jāizlemj, kad Igaunijas un Latvijas deputātu iesniegtais lūgumraksts tiks izskatīts. “Noklausīšanās par nepilsoņu tiesībām obligāti notiks,” pieņemot cilvēku parakstus, apliecināja Lūgumrakstu komitejas vadītāja Zviedrijas deputāte Sesīlija Vikstrēma.
Uz noklausīšanos tiks aicināti arī lūgumraksta parakstītāju pārstāvji. Viens no tiem ir “Narvas Avīzes” galvenais redaktors un Igaunijas nepilsonis Sergejs Stepanovs, kurš atzinās, ka parakstījis lūgumrakstu tāpēc, ka šī iniciatīva spēs tuvināt lielas iedzīvotāju grupas iespēju piedalīties Igaunijas un Eiropas politiskajā dzīvē.
Visi trīs eiroparlamentārieši uzsvēra, ka Lūgumrakstu komiteja var sastādīt savu ziņojumu vai EP rezolūcijas projektu: “Ir iespējama vizītes organizēšana, lai noskaidrotu apstākļus un lietas nodošana Eiropas Ombudam. Pēc lūgumraksta izskatīšanas rezultātiem, var tikt izveidota komisija, kas izmeklēs ES likumdošanas pārkāpumus.”