Prezidents uzsvēra, ka atmiņu stāsti ir piemiņa par tiem, kas tā arī neatgriezās mājās, un vienlaikus tas ir piemērs cilvēcības pārspēkam.
"Ir publicēti pētījumi, no kuru skaitļu tabulām un grafiku līknēm katrs var saprast, cik augsta bija okupācijas varu noziegumu cena. Šodien mēs atceramies, ka aiz statistikas datiem ir konkrētu cilvēku likteņi. Kādas emocijas pārdzīvoja izsūtāmie, kas notika šo cilvēku domās un sirdīs, šodien uzzinām no atmiņu stāstiem. Pazemojums un izmisums mijās ar neziņu un bailēm par savējiem, par mīļajiem, par bērniem un sirmgalvjiem," atzina Vējonis.
Valsts prezidents izteica arī pateicību Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fondam "Sibīrijas bērni" un tā vadītājai Dzintrai Gekai par nozīmīgo darbu, apkopojot to cilvēku dzīvesstāstus, kuri no Latvijas tika izsūtīti bērna vecumā, un tādējādi sniedzot neizmērojamu ieguldījums savas tautas piemiņas iemūžināšanā.
Melngalvju namā fonda "Sibīrijas bērni" rīkotajā konferencē "75 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas" otrdien ar uzrunām uzstājās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Saeimas deputāte Laimdota Straujuma un atmiņās dalījās Sibīrijas bērni Aivars Janelsītis, Ilmārs Knaģis un Velga Vītola. Savukārt ar lasījumiem uzstājas vēsturnieks Kārlis Kangers, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis, žurnālists Pauls Raudseps, mediju grupas "Soļikamskas Media" direktors Javgēņijs Smirnovs, neatkarīgā interneta portāla "Medūza" redaktors Aleksandrs Borzenko un Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais.
Pasākumā notika arī Ilmāra Knaģa grāmatas "Ne mēs tos laikus izdomājām" svinīgā atvēršana un sacerējumu konkursa "Sibīrijas bērni 1941/Trimdas bērni 1944" laureātu apbalvošana.