"Uzsākot 2017.gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%," informēja FM pārstāvji, piebilstot, ka, sagatavojot makroekonomisko rādītāju prognozes, par pamatu izmantoti sezonāli neizlīdzinātie nacionālo kontu dati, kas atbilst starptautiskajai praksei attiecībā uz budžeta sagatavošanu.

Ministrijā arī atzīmēja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019. gadam sagatavošanai, IKP pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, savukārt 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.

"Situācijai ārējos tirgos uzlabojoties ne tik spēcīgi kā gaidīts iepriekš un palēninoties investīciju aktivitātei, ekonomikas izaugsme 2016. gada sākumā ir nedaudz mazinājusies. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs šogad joprojām būs privātais patēriņš, kuru turpinās veicināt stabilais algu pieaugums un nodarbinātības palielināšanās. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās un arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Tas ļaus nodrošināt sabalansētāku ekonomikas izaugsmi un straujākus IKP pieauguma tempus 2017. gadā," skaidroja ministrijā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku nekā prognozēts izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

Negatīvie riski, savukārt, joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem saistībā ar Lielbritānijas gaidāmā ES referenduma. No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu.