Deputāti grozījuši Satversmes 30.pantu. Tas paredz, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. Izmaiņas šo pantu izsaka redakcijā: "Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas".

Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve Inese Lībiņa - Egnere ("Vienotība") pirms balsojuma teica, ka šis likumprojekts ir atteikšanās no deputātu administratīvā imunitātes, bet tas neatceļ imunitāti administratīva aresta gadījumā.

"Viens no jautājumiem, kuru pastiprināti debatējām, bija tas, vai, atsakoties no administratīvās imunitātes, arīdzan administratīvā aresta gadījumā paliek deputāta imunitāte, un varu apgalvot, ka visi eksperti arīdzan pārliecinoši klāstīja, ka administratīvu arestu regulē Satversmes 29.pants un Satversmes 30.panta jaunā redakcija neskar gadījumus, ja Saeimas loceklim tiek aprobežota viņa personas brīvība, šajos gadījumos imunitāte paliek," teica deputāte.

Saeimas sēdē bija reģistrējušies 89 deputāti, tādējādi Satversmes grozījumu pieņemšanai bija nepieciešamais kvorums. Par nobalsoja 87.

Grozījumus rosināja opozīcijas deputāti, kuri norādīja, ka imunitātes jautājums Satversmē neesot mainīts jau kopš 1922.gada, un mūsdienās administratīvās imunitātes privilēģija ir pārlieku plaša un bezjēdzīga. Tā tika ieviesta, lai netraucētu parlamenta funkcionēšanu un pasargātu deputātus no politiski motivētām apsūdzībām. Atsakoties no deputātu administratīvās imunitātes, tiktu veicināta sabiedrības uzticēšanās parlamentam, pauda likumprojekta virzītāji.

Lai nodrošinātu, ka sabiedrība joprojām var uzzināt par deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ceturtdien noteikta kārtība, kādā tiks paziņots par administratīvi sodītajiem deputātiem, ko noteiks Saeimas Kārtības rullis.

To darīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, reizi kārtējās sesijas laikā Saeimas sēdē paziņojot par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem.

Paziņojumā ietvers informāciju par deputāta izdarīto administratīvo pārkāpumu, norādot normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu persona saukta pie administratīvās atbildības; institūciju, kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu; uzliktā soda veidu, kā arī datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Šāda paziņojuma sagatavošanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra.

BNS jau vēstīja, ka 12.Saeima kopumā 15 reizes lēmusi par deputāta izdošanu administratīvai sodīšanai, tostarp par Gunti Belēviču (ZZS) vairākkārt.