Ministrs intervijā aģentūrai BNS norādīja, ka ir pieņemti adekvāti normatīvie akti attiecībā uz valodu proporciju mazākumtautību izglītībā.
"Pētījumi un arī mana personīgā pieredze, sastopoties ar šo skolu beidzējiem Rīgas Tehniskajā universitātē, kur lasu lekcijas, liecina, ka ir ļoti cieša korelācija starp jauniešu matemātikas un latviešu valodas zināšanām. Tā teikt, ja ir dumjš matemātikā, tad nezina arī latviešu valodu, bet, ja ir labas matemātikas zināšanas, tad arī ar valodu nav problēmu. Pēc tā man ir sajūta, ka runāt par valodas prasmi vidusskolas beidzējiem mazākumtautību programmās, jau ir jautājums par vispārējo kopējo izglītības kvalitāti," sacīja Šadurskis.
Vienlaikus ministrs atzina, ka ir jautājums, vai vienmēr skola nodrošina to, kas ir likumā noteikts.
"Viena lieta ir tas, kā viss notiek, kad uz skolu atnāk inspektors, bet pavisam cita, kad inspektors ir citā skolā. Šo jautājumu esam pārrunājuši ar Izglītības valsts kvalitātes dienestu. Ir ieceres, ko risināt, ļoti būtisks jautājums ir par vēsturi, vai tā tiek mācīta visās skolās atbilstošu mūsu vēstures priekšmeta standartam. Tāpat ir jautājums par ideoloģijas klātesamību vai neklātesamību skolā, bet tas jau ir lielā mērā atkarīgs no skolas direktora. Ir vajadzīgi vienkārši, skaidri nodefinēti spēles noteikumi un sadarbība," teica Šadurskis.
Ministrs arī šobrīd neredz, ka būtu būtiski jāmaina mazākumtautību izglītības politika. "Uzskatu, ka poļu vai ukraiņu skola ir mūsu bagātība vai tā pati starptautiskā bakalaurāta programma Rīgas Valsts 1.un 2. ģimnāzijā," pauda Šadurskis.