Atbilstoši tam vidējā neto darba samaksa pērn bijusi 802 eiro, kamēr Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka tie bija 603 eiro. "CV-Online Latvia" valdes priekšsēdētājs Aivis Brodiņš trešdien žurnālistiem skaidroja, ka pētījumā iegūtie rezultāti atšķiras no oficiālajiem, jo, visticamāk, respondenti atzīmējuši arī citus ienākumu veidus, kurus uzskata par darba samaksu un tāpat nozīmi spēlējusi arī aplokšņu alga.
Tāpat pētījumā noskaidrots, ka augstākais vidējais mēneša neto atalgojums joprojām ir tādos biznesa sektoros strādājošiem kā informācijas tehnoloģijas (IT) un telekomunikācijas, bet zemākais - izglītība, kultūra un veselības aprūpe. Savukārt lielākās algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī dažādiem kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga un pārdošanas jomā.
Savukārt, salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, secināts, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 59%, kas ir pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tostarp zemākais vidējais atalgojums pērn bija Latgales reģionā, bet augstākais - Pierīgā.
"Situācija darba tirgū katru gadu, no vienas puses, uzlabojas, samazinoties bezdarbam un palielinoties darba vietu skaitam un atalgojumam, savukārt no otras puses - pasliktinās, jo darbaspējīgo iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai kļūst grūtāk piesaistīt darbiniekus, bet arī vairāk ir jādomā, kā veicināt pašreizējo darbinieku apmierinātību un motivāciju, jo pastāv augsti darbinieku rotācijas riski. Lai veidotu sekmīgu personālvadības politiku, liela daļa uzņēmumu saviem darbiniekiem katru gadu uzlabo darba nosacījumus un apstākļus - gan palielinot atalgojumu, gan piedāvā plašāku labumu grozu," stāstīja Brodiņš.
Pētījuma dati arī liecina, ka papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū trīs populārākie joprojām ir bezmaksas dzērieni, veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi.
"CV-Online Latvia" un "Kapitāla" pētījums norisinājās no 2015.gada janvāra līdz decembrim, plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā - "algas.lv". Informācija apkopota par gandrīz 21 tūkstoti respondentu.
Papildus kvantitatīvajai metodei tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, "CV-Online Latvia" personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās.
Pētījums tiek veikts trešo gadu, apkopojot informāciju par reālo neto darba samaksu 160 profesijās, 35 biznesa sektoros, arī Latvijas reģionos. Pētījumā atspoguļotā darba samaksa ietver arī citus ienākumus, piemēram, autoratlīdzības un iespējamās aplokšņu algas. Tā galvenais mērķis ir atspoguļot atalgojumu dažādās amatu kategorijās strādājošiem un nodrošināt informatīvu ziņojumu par to gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.