"Tie daži eiro mēnesī, kurus vidējais pensijas saņēmējs papildus saņems šo likuma grozījumu rezultātā, varbūt nešķiet izšķiroši Latvijas pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanā. Taču es varu apsolīt, ka tas ir tikai sākums. Mēs esam iecerējuši aktīvi gatavot likumdošanas iniciatīvas pensiju jomā vairākos virzienos, tajā skaitā nodrošinot, lai vecuma pensiju indeksācijā tiktu ņemts vērā arī pensionāru darba stāžs," stāsta ministrs.

Labklājības ministrijas aprēķinātais vidējais vecuma pensijas pieaugums, salīdzinot ar līdz šim spēkā esošo likuma variantu, 2017.gadā būs 2,11 eiro, 2018. gadā – 2,49 eiro, bet 2019. gadā – 2,68 eiro.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien atbalstīja normu, kas paredz 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem līdzšinējo 25% vietā, kā arī novērst situāciju, kad atsevišķiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem piešķirtās valsts pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju.

Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā valsts budžetā papildus provizoriski nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā –17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā – 33,79 miljoni eiro.

Pensijas tiek pārskatītas katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā inflāciju un iemaksu algas indeksu.

BNS jau rakstīja, ka pērn visvairāk jaunpiešķirto pensiju bija apmērā no 250 līdz 350 eiro.

19% vecuma pensiju pērn aprēķināja līdz 150 eiro, 27% no 150 līdz 250 eiro, 29% vecuma pensija ir no 250 līdz 350 eiro, 13% - no 350 līdz 500 eiro mēnesī, 10% iedzīvotāju, kas pensionējās pērn, saņem no 500 līdz 1000 eiro mēnesī, bet lielāka pensija par tūkstoti ir 2% iedzīvotāju.