Taujāts, vai citi komersanti pēc gāzes tirgus atvēršanas Latvijā varētu piedāvāt zemāku cenu nekā pašreizējais monopolists "Latvijas Gāze", Irklis uzsvēra, ka tas jāizšķir tirgum. "Esmu teicis jau agrāk, ja salīdzinām Krievijā iegūtās dabasgāzes, kas tiek transportēta pa cauruļvadiem, izmaksas un ar kuģiem transportētās sašķidrinātās dabasgāzes izmaksas, protams, otrajā gadījumā tās ir lielākas. Vienlaikus redzam, ka dabasgāzes ieguves un transportēšanas izmaksām nav saistības ar tās cenu tirgū. Proti, no Krievijas saņemtās dabasgāzes cena vairākkārt pārsniedz tās iegūšanas un transportēšanas izmaksas. Šī cena jau ilgstoši ir piesaistīta naftas produktu cenām, un tai nav pilnīgi nekādas saistības ar to, cik patiesībā gāze maksā. Līdz ar to tirgus atvēršana, alternatīvu avotu parādīšanās ir cenas drošības mehānisms, kas neļauj vienīgajam piegādātājam noteikt tādu cenu, kādu tas vēlas," klāstīja regulatora jaunais vadītājs.
Pēc viņa teiktā, arī Eiropas Savienības tirgus ziņojumu dati apliecina, ka tām valstīm, kuras līdz šim bijušas atkarīgas no viena piegādātāja – "Gazprom" - dabasgāzes cenas ir augstākas nekā tām valstīm, kurām ir arī alternatīvi piegādātāji. "Šajās valstīs sašķidrinātā dabasgāze spēj ienākt tirgos un konkurēt. Piemēram, Lielbritānijā, kur tiek piegādāti pietiekami nopietni sašķidrinātās dabasgāzes apjomi, sašķidrinātās dabasgāzes cena ļoti bieži ir bijusi zemāka nekā cauruļvadu gāzei, kuru mums piegādā “Gazprom”. Tāpēc vēlreiz uzsveru – labi, ka tirgus būs atvērts un būs dažādi piegādātāji. Tas nozīmē, ka lietotāji maksās tirgus cenu, nevis vienas puses diktētu cenu," pauda Irklis.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima 11.februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēšanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Likums paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem - tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017.gada 3.aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par SPRK noteikto tarifu vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās regulators.
Tāpat vēstīts, ka Saeima Irkli regulatora padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja 25.februārī. Līdz tam SPRK padomi vadīja Valdis Lokenbahs.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.