Bezdarba līmenis pērn Latvijā samazinājās līdz 9,9%

Bezdarba līmenis pērn Latvijā samazinājās līdz 9,9%
Latvijā pagājušajā gadā bija 98,2 tūkstoši bezdarbnieku jeb 9,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu bezdarbnieku skaits pērn Latvijā ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8%.

 

Sievietēm bezdarba līmenis arī pagājušajā gadā bija zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 8,6% un 11,1%.

 

Tostarp 2015.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni bezdarba līmenis Latvijā ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8%. Pērn ceturtajā ceturksnī 98,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieku, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2% vairāk nekā trešajā ceturksnī.

 

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka kopš 2014.gada otrā ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015.gada pirmajā ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2%). 2015.gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9%). Kopš 2014.gada trešā ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015.gada ceturtajā ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4%, bet Lietuvā – 8,8%).

 

2015.gadā samazinājās arī ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits no 46,1 tūkstoša 2014.gadā līdz 44,5 tūkstošiem 2015.gadā. Tā kā kopējā bezdarbnieku skaita samazinājums bija straujāks nekā ilgstošo bezdarbnieku skaita samazinājums, tad ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā pat palielinājās (2014.gadā - 43%, 2015.gadā - 45,5%).

 

Pērn ceturtajā ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 44,7%. Salīdzinot ar trešo ceturksni, tas ir samazinājies par 5,9 procentpunktiem. 2015.gada ceturtajā ceturksnī bija 43,6 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, bet trešajā ceturksnī - 48,5 tūkstoši.

 

2015.gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 16,3%, kas ir par 3,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 13,5 tūkstoši jeb 13,8% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

 

Tostarp pērn ceturtajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 19%, kas ir par 2,8 procentpunktiem vairāk nekā trešajā ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits pieauga par 3,8 tūkstošiem un sasniedza 16,6 tūkstošus jeb 16,9% no kopējā bezdarbnieku skaita (trešajā ceturksnī – 12,8 tūkstoši jeb 13,2%). Ceturtajā ceturksnī 44,6% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 55,4% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

 

Kopš 2013.gada jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs ir zemāks nekā vidēji ES valstīs. Viszemākais jauniešu bezdarba līmenis ir Igaunijā – 2015.gadā tas bija 13,1%, savukārt Latvijā un Lietuvā – 16,3%.

 

2015.gadā 22,8 tūkstoši jeb 4,8 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2014.gadā – 26,6 tūkstoši jeb 5,3%). Ceturtajā ceturksnī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri bija zaudējuši cerību atrast darbu, bija 20,4 tūkstoši jeb 4,4% (2015.gada trešajā ceturksnī – 23,5 tūkstoši jeb 5%).

 

Pagājušajā gadā darbaspēka apsekojums notika 15,8 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja kopumā 30,3 tūkstošus iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā. Savukārt pērn ceturtajā ceturksnī apsekojums notika 3,8 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju.