Par Eiropas naudu Latvijā tapušas trīs reģionālās koncertzāles – Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā. Lai arī šādu kultūras centru savā pilsētā vēlējās daudzi mēri, tostarp Rīgā, nauda beidzās un fondu programmu slēdza. Taču Ventspils bez koncertzāles, visticamāk, nepaliks. Ņemot vērā vietējās mūzikas vidusskolas problēmas ar telpām, topošajiem ērģelniekiem, kuru mācīšana ir skolas pamatuzdevums, Kultūras ministrija apsolījusi jaunu ēku. Taču skola nebūs parasta, jo to papildinās koncertzāle ar 700 skatītāju vietām.
Ministre Dace Melbārde neslēpj, ka ideja par koncertzāli nāk no Aivara Lemberga vadītās pašvaldības, lai arī formāli lēmums pieņemts vēl Valda Dombrovska valdībā. Taču ir problēma. Briseles ierēdņi uzskata, ka Latvijā ir gana daudz reģionālo koncertzāļu – tāda ir arī 100 kilometru attālajā Liepājā.
Tāpēc no 25 miljoniem eiro 15 miljoni noskatīti valsts budžetā. Naudu paredzēts ņemt no uzkrājumiem, ko Latvija nopelna, pārdodot emisijas kvotas. Straujuma pagājušajā nedēļā uzdeva Vides ministrijai rīkot konkursu par zemas enerģijas ēkas būvniecību. Lai arī pieteikties var ikviens, neoficiāli izskan bažas, ka konkurence izpaliks, jo nolikums ir kā radīts Ventspils koncertzālei.
Lembergs jautājumu par Ventspils koncertzāles lietderību uzskata par daļu no pret Ventspili veidotas provokācijas. Jāpiebilst, ka mūzikas skolā mācās ap 60 skolēniem, tādējādi projekta izmaksas uz vienu skolēnu būs ap 400 000 eiro. Tāpat ir jautājumi par koncertzāles noslodzi. Ne bez skaudības uz notiekošo skatās Rīgas vadība, kurai joprojām nav izdevies sarūpēt koncertzāli.
Kā liecina aizkulišu sarunas, jautājums par valsts finansējumu koncertzālei ir pacelts visaugstākajā līmenī un būs viens no Kučinska valdības uzdevumiem. Tikmēr ar neizpratni uz to, kāpēc tik daudz naudas nonāk vienā Kurzemes galā, sākusi skatīties Eiropas Komisija, kura apdomā iespēju atņemt solīto finansējumu.