Tomēr slimnīcās nonākušo skaits ar darba traumām varētu būt daudz lielāks - Austrumu slimnīca vien ziņo par 287 cilvēkiem, kas šogad ārstējušies ar darbā gūtām traumām.
Aleksāne skaidro, ka VDI izmeklē smagus un letālus gadījumus darba vietā, kamēr vieglākas traumas izmeklē uzņēmums. Šogad darba laikā reģistrēti 139 smagi nelaimes gadījumi, 37 letāli nelaimes gadījumi, no kuriem 12 vēl tiek izmeklēti, vai nāve saistīta ar darbu vai to izraisījuši citi apstākļi.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova informē, ka, apkopojot datus par pacientiem, kuri Austrumu slimnīcā tiek nogādāti pēc traumu gūšanas savās darbavietās, lielākajā daļā gadījumu jeb 80 – 90% pacientu palīdzību saņēma "Gaiļezerā", pārējie "Biķerniekos" acu traumu punktā, vai Apdegumu centrā.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs secina, ka strādājošie darbā pat elementārākos darba drošības noteikumus. Liela daļa darba traumu joprojām tiek gūtas alkohola reibumā vai nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas.
Arī nesen slimnīcā tika nogādāts pacients, kurš darbā ar atkritumu šķirošanas iekārtu guvis smagu traumu. Traumas rezultātā apakšdelms tika atrauts elkoņa līmeni, kā arī gūts apakšdelma kaula lūzums.
Pacientam tika veikta apakšdelma replantācija. Pēc operācijas vīrietis vairākas dienas atradās Intensīvajā terapijas klīnikas ārstu uzraudzībā. Pašlaik pacienta stāvoklis vērtējams kā stabils. Ārsti norāda, ka pēcoperācijas posms norit veiksmīgi, tomēr rehabilitācija būs ilga un jušana atjaunosies lēnām. Galvenais šādu operāciju mērķis ir atjaunot cilvēkam spēju atgriezties darba tirgū.
Traumu gūšanas iemeslus mediķi iedala trīs grupās – lielākā daļa tiek gūtas darba vides specifikas dēļ – darbs augstumā, tranšejās, ar sprādzienbīstamiem mehānismiem vai vielām, mehānismiem ar augstu potenciālo traumatismu; otrā grupa ir darbs ar riskiem – policisti, ugunsdzēsēji, glābēji, pastnieki, kuriem uzbrūk suņi, vai sabiedriskā transporta kontrolieri, kuriem uzbrūk aizturētie pasažieri; trešā grupa ir darba traumas, kas gūtas neievērojot darba vides ergonomiku, visbiežāk nepareizi ceļot, pārvietojot smagumus, arī ilgstoši atrodoties vienā piespiedu pozā.