KNAB iesniegumā Saeimai norāda, ka likums aizliedz amatpersonai sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
KNAB konstatējis, ka Belēvičs kā veselības ministrs 2015.gada 6.maijā izdeva rīkojumu, kurš paredzēja apstiprināt Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvu, par padomes locekli apstiprinot savu dēlu. Vēlāk, 9.jūnijā, ministrs izdeva vēl vienu rīkojumu, ar kuru apstiprināja jaunu padomes sastāvu, no tā izslēdzot Artūru Belēviču.
KNAB ieskatā Belēvičs šādi rīkojoties ir pārkāpis pilnvaras un veicis darbības, kas ietekmē viņa dēla personiskās vai mantiskās intereses, nonākot interešu konflikta situācijā.
Belēvičs paskaidrojumā KNAB neatzīst interešu konfliktu.
Jau vēstīts, ka KNAB lietvedībā pret Belēviču šobrīd atrodas trīs lietas. KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča izteicās, ka Belēvičs spītīgi neievērojot likuma normas.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien neatbalstīja KNAB lūgumu izdot sodīšanai Belēviču saistībā ar viņa pieņemtajiem lēmumiem par Zāļu valsts aģentūru (ZVA).
KNAB aģentūrai BNS norādīja, ka Belēvičs, ieņemdams ministra amatu, izskatījis no savam dēlam daļēji piederošas firmas nākušu iesniegumu par ZVA, kas bijis analoģisks tam, kādu Belēvičs iesniedzis pirms stāšanās amatā un kuru Veselības ministrija noraidīja. Uz šī iesnieguma pamata Belēvičs izdevis rīkojumu par pārbaudes veikšanu ZVA.
Tāpat pret Belēviču iepriekš vērsās Valsts ieņēmumu dienests par valsts amatpersonas deklarācijā nenorādītu miljona eiro lielu aizdevumu savam dēlam.
Belēvičs neatzīst interešu konfliktus. Viņš ir paudis pieļāvumu, ka KNAB aktivitāte ir skaidrojama ar vēršanos pret viņu politiskās darbības dēļ.
Vienlaikus Belēvičs paziņoja, ka ir vērsies Valsts policijā, Ģenerālprokuratūrā, kā arī Drošības policijā pret KNAB atsevišķiem darbiniekiem.