Vanaga prognozēja, ka kompromisu par pedagogiem svarīgajiem jautājumiem, tostarp atalgojuma modeli neizdosies panākt, "ņemot vērā, ka līdzšinējās sarunas premjeres Laimdotas Straujumas rīkotajā darba grupā nedeva nekādus rezultātus".
Ja LIZDA padome nolems streikot, šī protestakcija, atbilstoši Vanagas teiktajam, tiks rīkota pēc valsts svētkiem 18.novembrī, taču negaidpt šā gada beigas.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka LIZDA veikusi aprēķinus un secinājusi, ka, salīdzinot finansējuma apmēru šī brīža finansēšanas modelī un jaunajā atalgojuma modelī vispārizglītojošajām izglītības iestādēm redzams, ka 46 pašvaldībās skolu pedagogiem vidējā darba alga par likmi tikai samazināsies un nevienā skolā nav gaidāms vidējās algas pieaugums.
LIZDA secinājusi, ka 26 pašvaldībās situācija kopumā vairāk pasliktinātos – starp to pārziņā esošajām skolām pārsvarā ir tādas, kurās vidējais darba algas apjoms skolotājiem samazinātos nekā tās, kurās darba samaksa paaugstinātos . No visām 119 pašvaldībām ir tikai astoņas, kuru skolas pēc jaunā modeļa ieviešanas saskartos vienīgi ar finansējuma pieaugumu un nevienā skolā vidējais atalgojums par likmi netiktu samazināts.
Pēc LIZDA aprēķiniem, zaudējumi pašvaldību skolās, ko varētu radīt šobrīd izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis bez vērā ņemtiem LIZDA priekšlikumiem un papildus finansējuma, mērojami līdz pat 350 eiro no vidējās skolotāju algas par likmi, savukārt vidējās algas pieaugums robežojās no pāris eiro centiem līdz aptuveni 220 eiro.
LIZDA vēlreiz uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kurā atalgojuma modelis pasliktina situāciju izglītības nozarē strādājošajiem. Līdz ar algu reformu daudz tiek runāts arī par izglītības kvalitāti, nereti uzsverot, ka tā būtu jāuzlabo, taču nav saprotams, kā tieši tiek plānota izglītības kvalitātes veicināšana, ja vairāk kā pusei no pašvaldībām nāksies saskarties ar atalgojuma samazinājumu skolotājiem.
Ņemot vērā, ka LIZDA nav panākusi vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju, arodbiedrība turpina streika procedūru.