Latvija šobrīd atpaliek gan no Igaunijas, gan no Somijas, kur arī ir salīdzinoši zems iedzīvotāju blīvums, skolēnu un skolotāju skaita proporcijā. No Finanšu ministrijas saņemti pārmetumi, ka Latvijā no IKP vispārējā izglītībā tiek ieguldīts tikpat cik vidēji Eiropā, tajā pašā laikā skolotājiem ir ļoti zemas algas un nav pietiekams atbalsts atsevišķām skolu grupām.
"Skolēnu skaita izmaiņas ir krietni straujākas nekā skolu un skolotāju skaita izmaiņas. Mērķis nav nonākt līdz tikpat lielām skolu un skolotāju skaita samazinājumam kā bērnu skaita samazinājums. (..) Mēs šobrīd atpaliekam gan no Igaunijas, gan no Somijas, kur arī ir salīdzinoši zems iedzīvotāju blīvums, skolēnu un skolotāju skaita proporcijā," viņa stāstīja.
Statistika liecina, ka 1998./1999.mācību gadā Latvijā bija 348 205 skolēni, 1074 skolas, 29 838 skolotāji. Savukārt 2014./2015.mācību gadā 199 119 skolēni, 796 skolas un 22 323 skolotāji.
65 skolās (9%) Latvijā ir mazāk nekā 50 bērni, bet kopumā Latvijā ir 31% skolu, kurā ir mazāk nekā simts skolēnu.
Pagaidām netiek prognozēts, ka bērnu skaits tuvākajos gados varētu ievērojami palielināties.
Jau ziņots, ka ministrija šobrīd izstrādājusi jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kā arī kritērijus vidusskolas 10.klases atvēršanai, nosakot minimālo skolēnu skaitu: 12 - laukos, 18 - pilsētās, bet 22 republikas pilsētās. Reformu mērķis ir nodrošināt bērnam kvalitatīvu vispārējo izglītību, neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo un neatkarīgi no ģimenes finanšu stāvokļa.