Pasaule šobrīd ir ļoti mobila, un nevienam nav noslēpums, ka arvien vairāk latviešu izglītību iegūst citās valstīs. Iemesli tam var būt dažādi – pārcelšanās un dzīve ārzemēs, labākas izglītības meklējumi. Tāpēc var rasties nepieciešamība iegūto izglītības dokumentu vai kvalifikāciju atzīt, vai nu atgriežoties mājās pēc studijām ārzemēs, vai dodoties uz citu valsti un uzsākot mācības tur.
Latvijā ārvalstīs iegūtu dokumentu atzīšana nav obligāta, tomēr to var pieprasīt potenciālā studiju vieta vai darba devējs. Savukārt profesionālo kvalifikāciju atzīšana ir obligāta, ja plānots strādāt reglamentētā profesijā.
Latvijā ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu vai kvalifikāciju atzīšanu veic Akadēmiskais informācijas centrs (AIC). AIC veidotajā "Diplomatzīšanas rokasgrāmatā" norādīts, ka ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu atzīšana var būt nepieciešama, lai:
• turpinātu mācības – akadēmiskā atzīšana;
• strādātu reglamentētā profesijā – profesionālā atzīšana.
Iesniegumu statistika rāda, ka visvairāk tie tiek saņemti no iedzīvotājiem, kas vēlējušies atzīt dokumentus, kas iegūti Indijā, Lielbritānijā, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā, Pakistānā, Šrilankā, Bangladešā, Uzbekistānā, Ukrainā un Norvēģijā.
Akadēmiskā atzīšana ir nepieciešama, ja plānots mācīties vai studēt kādā no Latvijas vispārējās vai augstākās izglītības iestādēm vai arī, lai strādātu nereglamentētā profesijā. AIC uzsver, ka nereglamentētās profesijās ļoti svarīgi ir paša darba devēja prasības konkrētajam amatam, tāpēc var būt arī situācijas, kad darba devēju neinteresē izglītības dokumenta statuss un atzīšana nav nepieciešama, tomēr var būt arī gluži pretēji.
Izglītības likuma 11.1. pants nosaka, ka ārvalstīs izsniegto izglītības vai akadēmisko grādu apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic, pamatojoties uz iesniegumu. Pieprasījumu tam var iesniegt:
• izglītības dokumenta vai akadēmisko grādu apliecinošā dokumenta īpašnieks,
• izglītības iestādes,
• valsts institūcijas,
• darba devējs,
• profesionālās organizācijas.
Iepriekš ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta atzīšana bija bezmaksas pakalpojums. Izglītības likuma grozījumu pārejas noteikumi, kas stājās spēkā 1.janvārī paredz, ka no 2015.gada 1.jūlija spēkā būs Ministru kabineta izstrādāts cenrādis šim maksas pakalpojumam. Līdz ar to no 1.jūlija akadēmiskā atzīšana būs par maksu.
Akadēmiskās informācijas centra direktore Baiba Ramiņa skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz lielo iesniegumu skaitu – katru gadu tas pieaug par 30%, bet valstij nepietiek resursu, lai reaģētu uz šīm pārmaiņām. Salīdzinājumam, 2010. gadā AIC saņēma 1590 iesniegumus, bet pagājušā gadā saņemti jau 4770 iesniegumi. Turklāt katrs iesniegums tiek pārbaudīts individuāli, lai pārliecinātos, ka tas nav viltojums, līdz ar to process ir laikietilpīgs (dokumentu izskatīšana un atzīšana norisinās līdz četriem mēnešiem).
Jāpiebilst, ka profesionālā atzīšana jau šobrīd ir maksas pakalpojums un samaksa par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir 56,90 eiro +PVN.
Izglītības dokumentu īpašniekam Akadēmiskajā informācijas centrā ir jāiesniedz visi dokumenti, kas apliecina ārvalstīs piešķirto izglītību. Parasti tas ir izglītības dokuments un tā pielikums (atzīmju izraksts).
AIC norāda, ka izglītības dokumentā jābūt šādai informācijai:
• apgūtā izglītības programma un/vai iegūtais grāds;
• apgūtie studiju priekšmeti, nokārtotie eksāmeni.
Šī informācija var būt norādīta vairākos dokumentos, tāpēc ir jāiesniedz pilns dokumentu komplekts. Katrā valstī dažādiem dokumentiem var būt cita nozīme. Tas, kas Latvijā būs svarīgs dokuments, citur var būt simbolisks, un otrādi, līdz ar to tas tiek ņemts vērā, veicot dokumentu ekspertīzi.
Lai varētu novērtēt kvalifikāciju, AIC var prasīt iesniegt arī iepriekšēju izglītību apliecinošus dokumentus. Tos pārbaudīs, lai saprastu, vai iepriekšējā izglītības pakāpe iegūta valsts atzītā iestādē un cik gadu pakāpes īpašnieks ir mācījies, lai sasniegtu attiecīgu izglītības līmeni.
Tomēr jānorāda ir tikai izglītība, kas ir vienu pakāpi zemāka nekā tā, kuru prasa atzīt; pašu dokumentu lūgs uzrādīt, ja būs aizdomas, ka informācija ir nepatiesa.
B.Ramiņa informē, ka AIC pastāvīgi saskaras ar diplomu viltojumiem – bieži vien tie ir pirkti diplomi no Nigērijas, Kamerūnas, Indijas un Krievijas.