Vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, 44% aptaujāto atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav ne uzlabojusies, ne arī pasliktinājusies. Savukārt 25% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlabošanos norādījuši 18% aptaujāto.
Salīdzinot ar 2014.gadu, šogad aptaujātie biežāk uzskatījuši, ka izglītības kvalitātē vērojama uzlabošanās - pērn uzskatu, ka izglītības kvalitāte uzlabojas pauduši 16% aptaujāto. Tāpat par 1% samazinājies to aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka izglītības kvalitāte samazinās. Tiesa vairāk aptaujāto atzīmējuši, ka izglītības kvalitāte nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (pērn - 40%, bet šogad - 44%).
Savukārt, vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai (vidējais vērtējums – 3,51). Tikmēr kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,33) un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,32). Salīdzinot ar 2014.gada rezultātiem šajā jautājumā, šogad būtiskas izmaiņas nav vērojamas.
Pētījumā aptaujātie arī tika lūgti atzīmēt, kuras ir vissteidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās. Lielākā daļa aptaujāto norādījuši uz disciplīnas trūkumu skolēnu vidū (57%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši arī uz labu skolotāju trūkumu (42%) un zemajām skolotāju algām (33%). Pie steidzamāk risināmajām problēmām minēta arī nepietiekama mācību kvalitāte (29%) un slikts materiāli tehniskais nodrošinājums (29%).
Vērtējot, kā jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis ietekmēs izglītības kvalitāti skolās, 42% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā. To, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis uzlabos izglītības kvalitāti skolās, atzīmējuši 16% aptaujāto, bet uz pasliktināšanos norāda 7% aptaujāto. Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāti skolās tas neietekmēs (35%).
"DNB Latvijas barometrs" ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.