Bezdarba līmenis turpina pieaaugt

Bezdarba līmenis turpina pieaaugt
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2014. gada decembra beigās bija 8,5%. Salīdzinājumā ar novembri, bezdarba līmenis valstī palielinājies par 0,2% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) decembra sākumā uzskaitē bija 79 869, bet decembra beigās – 82 027 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 2 158 cilvēkiem.

Zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 5,2%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 17,8%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 10,7%, Vidzemē – 9,9% un Zemgalē – 8,3%. Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis 2014. gada beigās bija: Rīgā – 4,9%, Jūrmalā – 5,8%, Jelgavā – 6,4%, Valmierā – 6,7%, Ventspilī – 8,6%, Daugavpilī – 9,5%, Jēkabpilī – 9,7%, Liepājā – 12,5%, Rēzeknē – 15,2%.

 

NVA datu bāzē novembra beigās bija 4 317 brīvās darba vietas, pieprasītākās profesijas - kravas automobiļa vadītājs, pavārs, šuvējs, pārdevējs, kuģu remontatslēdznieks, vilcējautomobiļa vadītājs, veikala kasieris, rokas lokmetinātājs, programmētājs.

 

3 334 bezdarbnieki novembrī iekārtojušies pastāvīgā darbā.

 

Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks - Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups: "NVA jau iepriekš prognozēja reģistrēto bezdarbnieku pieaugumu 2014.gada nogalē, pieļaujot, ka gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu tuvoties 9% līmenim. Bezdarba līmeni tradicionāli ietekmēja sezonalitāte: ziemas laikā samazinās būvniecības nozarē nodarbināto skaits, kā arī bezdarbnieku rindās nonāk daudzi lauksaimniecības darbu un kūdras ieguves strādnieki. Bezdarbnieku skaita samazināšanās varētu atsākties martā, bet visstraujākais samazinājums - no aprīļa līdz jūnijam. Taču šoreiz ir vēl viens būtisks faktors - sekas, ko rada Krievijas noteiktais aizliegums ievest no Eiropas Savienības valstīm vairākus pārtikas produktus.

 

Neskatoties uz to, ka bezdarba rādītājos rudenī vēl nebija redzamas pārtikas produktu embargo sekas, daudzi pārtikas nozares uzņēmumi strādāja nogaidīšanas režīmā un, situācijai neuzlabojoties, tajos var sākt atlaist nenoslogotos darbiniekus, kā tas decembrī notika ar AS „Ventspils zivju konservu kombināts". Jāņem vērā, ka ar līdzīgām problēmām kā AS „Ventspils zivju konservu kombināts” ir saskārušies arī citi Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi, tāpēc pastāv risks, ka, neuzlabojoties situācijai Krievijā, par darbinieku atlaišanu varētu lemt arī citi zivju apstrādes vai piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem galvenais noieta tirgus ir Krievija."