Viņa atgādināja, ka par svarīgākajām nozarēm nākamā gada valsts budžeta veidošanā atzītas iekšlietas, aizsardzība, veselība un izglītība, turklāt budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Premjere norādīja, ka smagākās cīņas budžetā būs pr velmju apmierināšanu. "Katrai ministrijai ir savas vajadzības. Ceru, ka rīt darba grupa jau būs tikusi pie skaitļiem. Kāds ir tas naudas daudzums, ko varēs sadalīt," teica premjere.
Viņa uzsvēra, ka no sākuma naudas dalīšanā tiks nodrošinātas prioritātes un tad iespēju robežās tiks vērtētu citu neatliekamu vajadzību apmierināšana.
Premjere arī piebilda, ka par prioritātēm visa koalīcija ir vienota. "Pilnīgi droši varu pateikt, ka visi ar to rēķinās," teica Straujuma. Viņa arī pauda, ka valdība ir vienota ministru komanda, taču frakcijās un partijās sākās dažādas intereses.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība sēdē otrdien apstiprināja makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2016.līdz 2018.gadā. Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015.gadā būs 2,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet 2016.gadā - 3%. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6%.
Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegt 30.septembrī.
Tāpat vēstīts, ka 2016.gada valsts budžetā ministrijas un valsts iestādes jaunām politikas iniciatīvām prasa 546,864 miljonus eiro. Savukārt 2017.gadā ministriju pieprasījums ir 781,684 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā tas sasniedz jau 1,154 miljardus eiro. Finanšu ministrija gan jaunās politikas iniciatīvas nevērtēs ierastajā kārtībā. Tā vietā paredzēts koncentrēties uz prioritārajām jomām, kas iepriekš nosauktas - aizsardzības, iekšējā drošība, veselība un izglītība.