Šai biedrībai ir pieredze darbā ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem 10 projektos sešu gadu garumā.
"Konkrēti ir jautājumi - kas mums jādara, ja patvēruma meklētājs ienāk pie mums. Tad, kad ir statuss [alternatīvais statuss vai bēglis], katram ir sava atbalsta sistēma no valsts. Pašvaldībai, mūsuprāt, ir jāpieslēdzas, kad cilvēkam tuvojas brīdis, kad viņam varētu tikt piešķirts šis statuss, ja pašvaldības būs atvērtas, piemēram, katra uzņemt piecus cilvēkus, bet šobrīd par to ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Piemēram, pašvaldība ņem ģimeni, tad bērniem tas būs izglītības jautājums - kurā klasē viņam būtu jāmācās, kādi resursi bērnam skolā jāpiesaista, vai tas ir palīgs vai kas cits. Cilvēkam, ieejot sistēmā, nav jājūtas savādākam. Es esmu par to, ka viņš zina, kas Latvijā notiek, viņš sistēmu ielāgo un tur arī iekļaujas," viņa uzskata.
Viņa cer, ka valdības darba grupa izvērtēs, kādu resursu pietrūkst bēgļu uzņemšanai no Āfrikas, pamatojoties uz jau iepriekš valsts līmenī izstrādāto rīcības plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm. Pie tāda strādāja 2012.gadā.
Biedrības vadītāja pieļauj, ka satraukumu sabiedrībā rada neizpratne, kas ir bēglis. "Bēglis nav nelegālais imigrants, tas nav laimes meklētājs, kam neviens negrib dot ne patvērumu, ne atbalstīt. Ja saprot, ka cilvēkam nav pat krekla mugurā un viņš palicis bez mājām, tas ir pavisam kaut kas cits," sacīja Zalcmane.
Jau ziņots, ka Latvija gatavojas divu gadu laikā uzņemt 250 bēgļu. Ministrijām kopā ar pašvaldībām tagad būs jāstrādā pie integrācijas politikas nākamajiem gadiem.