Viņa norādīja, ka par braukšanas apmācības instruktora sniegtajiem pakalpojumiem jāsaņem darījumu apliecinošs dokuments, savukārt personai , kura izmanto instruktora sniegtos pakalpojumus un samaksu veic skaidrā naudā vai ar maksājumu karti, vienmēr ir jāsaņem darījumu apliecinošs dokuments – kases čeks vai VID reģistrēta kvīts.

"Darba attiecību noformēšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī dokumentu sakārtotības un pārskatāmības ievērošana, veicot individuālu grāmatvedības uzskaiti, ir būtisks priekšnoteikums nodokļu disciplīnas ievērošanai ikvienā tautsaimniecības nozarē, tajā skaitā pakalpojumu jomā," skaidroja Augstkalne-Jaunbērziņa.

Tāpat viņa atzīmēja- ņemot vērā, ka braukšanas apmācības ir specifiska saimnieciskās darbības joma, ikviena saimnieciskās darbības veicēja gada ienākumu deklarācijā norādītajiem ienākumiem jāsakrīt ar faktiski sniegto pakalpojumu apjomu un par tiem saņemto samaksu, kā arī uzskaites sistēmai jābūt viegli saprotamai un jāataino pakalpojuma būtība.

Augstkalne-Jaunbērziņa skaidroja, ka, atsaucoties uz iedzīvotāju sūdzībām VID, kas norāda uz trūkumiem braukšanas apmācības jomā, VID sniedz skaidrojumu par normatīvajos aktos noteikto regulējumu un norēķinu kārtību.

Viņa teica, ka instruktoriem jābūt ar līgumu pamatotām darba attiecībām ar autoskolu vai reģistrētiem kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Pēc VID pārstāves teiktā, vispārējā situācijā, kad instruktoram ir darba attiecības ar autoskolu, persona, kura apgūst transportlīdzekļa vadītāja prasmi autoskolā, maksājot par saņemtajiem pakalpojumiem, t.sk. praktiskajām nodarbībām, saņem norēķinu dokumentus (ar autoskolas rekvizītiem). "Šajā gadījumā papildu maksājumi instruktoram nav pieļaujami," viņa piebilda.

Savukārt ja mācības notiek ar instruktoram piederošu transportlīdzekli, instruktoram jābūt reģistrētam kā saimnieciskās darbības veicējam, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem darbība, kas vērsta uz pakalpojumu sniegšanu pret atlīdzību, ir uzskatāma par saimniecisko darbību. Tādējādi fiziskajai personai – instruktoram – ir pienākums pirms minētās darbības sākšanas reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam.

Augstkalne-Jaunbērziņa arī vērsa uzmanību, ka saņemtā samaksa par instruktora sniegtajiem pakalpojumiem jāreģistrē kases aparātā, un jāizsniedz čeks.

"Samaksa par instruktora sniegtajiem pakalpojumiem bez kases aparāta iekasējama tikai gadījumos, kad samaksa notiek skaidrā naudā un pretī tiek izsniegta VID reģistrēta un noteiktā kārtībā noformēta kvīts. Ja tiek maksāts ar maksājumu karti, kases aparāts ir jālieto obligāti," klāstīja VID pārstāve.

Savukārt, ja instruktors saņem samaksu skaidrā naudā par sniegto pakalpojumu tā sniegšanas vietā, tas var nelietot kases aparātu, darījumu apliecinot ar VID reģistrētu kvīti - tātad šajā gadījumā kursantam izsniedz VID reģistrētu kvīti.

Pēc Augstkalnes-Jaunbērziņas teiktā, kvītī obligāti ir jābūt informācijai par pakalpojuma sniedzēju – nosaukumam (ja instruktoram darba attiecības ar autoskolu) vai vārdam un uzvārdam (ja instruktors ir saimnieciskās darbības veicējs), nodokļu maksātāja reģistrācijas kodam un autoskolas juridiskajai adresei vai instruktora deklarētās dzīvesvietas adresei. Pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tajā jānorāda arī ziņas par pakalpojuma saņēmēja vārdu un uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi.

VID rīcībā esošie dati liecina, ka 2014.gadā pamatdarbības veidu – transportlīdzekļu vadītāju apmācība – ir norādījušas 235 juridiskās personas, savukārt atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem reģistrēti 787 braukšanas apmācības instruktori, no kuriem 335 ir iesnieguši gada ienākumu deklarāciju par 2014.gadu kā saimnieciskās darbības veicēji. "Lai arī pēdējos divos gados administrētajiem nodokļu ieņēmumiem no juridiskām personām, kuru pamatdarbības veids ir transportlīdzekļu vadītāju apmācība, ir tendence palielināties, joprojām vērojams, ka atalgojums šajā nozarē nodarbinātajiem ir mazāks nekā valstī vidēji noteiktais," teica Augstkalne-Jaunbērziņa.

Pēc viņas teiktā, kontroles pasākumu rezultāti vairumā gadījumu atklāj, ka pakalpojumu saņēmēju sniegtās norādes uz trūkumiem šajā nozarē apstiprinās. Biežākie pārkāpumi, kas konstatēti gan juridiskajām, gan fiziskajām personām ir saistīti ar nepareizi aprēķinātiem un samaksātiem nodokļi no darba algām, nav ievērotas grāmatvedības organizēšanas prasības, nav nodrošināta saimnieciskā darījuma izsekojamība, kā arī netiek uzrādīti visi ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. VID ir izveidots 1993.gadā.