Tāpat Jansons mudina papildus paredzēt atbildību par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, nosakot bērna vecumu kā kvalificējošu pazīmi.
2014. gadā noziedzīgos nodarījumos kopā cietuši 554 bērni, kas ir par 73 gadījumiem vairāk, salīdzinot ar 2013. gadu. No tiem 252 vecumā no 14 līdz 18 gadiem, 128 vecumā no 11 līdz 14 gadiem (par 27 gadījumiem vairāk, salīdzinot ar 2013.gadu), 135 vecumā no 7 līdz 11 gadiem (par 54 gadījumiem vairāk, salīdzinot ar 2013.gadu) un 63 vecumā no līdz septiņiem gadiem.
Tiek uzskatīts, ka seksuālā vardarbība pret bērnu ir visretāk atklātais vardarbības veids, jo parasti bērni nestāsta par seksuālu vardarbību pret sevi. Tam ir vairāki iemesli: bērni baidās, ka viņiem neticēs, atriebsies; viņi nezina, kas notiks pēc tam, kā uz to reaģēs viņam emocionāli tuvi cilvēki. Visbiežāk mazi bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem notiek, bet lielāki bērni visbiežāk vardarbību slēpj, jo izjūt spēcīgu kaunu, vainu un/vai bailes, norāda tiesībsargs.
Tiesībsarga birojs norāda - no minētā izriet, ka par notikušu seksuālu vardarbību pret sevi, nereti persona sāk apzināties tikai pieaugot un arī tad ne vienmēr izvēlas par to runāt, kas apgrūtina vainīgās personas saukšanu pie atbildības. Savukārt gadījumos, kad persona beidzot ir psiholoģiski gatava liecināt par notikušo seksuālo vardarbību, pastāv varbūtība, ka būs iestājies noilgums.
Jansons dzimumnoziegumu problemātikai pievērsies pēc tam, kad Liepājas tiesa diviem dzimumnoziedzniekiem piesprieda piespiedu darbu, kas daļā sabiedrības radīja sašutumu, jo sods esot pārāk maigs.