Vai atceraties, kā bērnībā vasarā ik dienu tika apraudzītas zemeņu dobes, meklējot pirmās gatavās ogas? Nepacietība bieži ņēma virsroku un mutē nonāca tās, kuru sāniņi tik tikko bija sākuši sārtoties. Zemenes (fragaria) noteikti ir vienas no vasaras gaidītākajām ogām. To izcelsme meklējama abos Amerikas kontinentos, taču augs ir labi pazīstams gandrīz visā Eiropā, un ir viegli audzējams teju ikvienā saules pielietā Latvijas dārzā.
Arī pilsētnieki var priecāties - ir atrodamas šķirnes, kas labprāt gozējas saulainās terasēs vai balkonos, izstādītas podiņos, puķu kastēs vai iekaramajos podos. Tomēr jāņem vērā, ka katram audzēšanas veidam ir savas īpatnības. Vai palutināsi sevi ar pašaudzētām zemenēm?
Zemenes (fragaria) ir rožu dzimtas pārstāves. Tas ir zems, ložņājošs augs, lielākoties ar zaļām vai tumšzaļām lapām un balti dzeltenīgiem ziediņiem. Eiropā zemenes parādījušās jau 16. gadsimtā. Sākotnēji vairāk pazīstamas bija meža zemenes, bet lielogu zemenes pirmo reizi izaudzētas Francijā aptuveni 1750. gadā. Mūsdienās zemenes audzē daudzās pasaules valstīs, taču Latvijā tirdzniecībā visbiežāk nonāk ogas no Spānijas, Itālijas un Polijas. Kad ienākas raža pašu dārzos, tad svešzemju ogas vairs nekārojas – sak’ mūsējās tomēr ir vislabākās.
Latvijā sastopamas dažādas zemeņu sugas, taču kopumā tiek izdalītas trīs galvenās sugas. Lielogu jeb dārza zemene (fragaria x ananassa), kas ir Čīles un Virdžīnijas zemenes krustojums un uzskatāma par mūsu dārzu klasiku. Tās ir samērā viegli audzējamas daudzgadīgas ziemcietes, augstuma un platuma ziņā vislielākās no savām māsām – stādi var izaugt vairāk nekā 30 cm garumā. Dažiem eksemplāriem sastopami arī rozā ziediņi. Vissaldākās odziņas dod meža zemene (fragaria vesca) - auguma ziņā tā sasniedz līdz 15 cm. Interesanti, ka no meža zemenēm tiem kultivēta liela daļa citu šķirņu. Viens to paveids ir sīkogu mēneszemenes - ļoti pateicīga šķirne tiem, kam negribas kopšanai veltīt pārāk daudz laika, jo mēneszemenes savās prasībās ir pieticīgas. Nedaudz atšķirīgas ir spradzenes (fragaria viridis), to ogas ir sarkanbrūnas, daudz stingrākas un cieši turas pie vainaglapas. Šķirņu klāsts ir ļoti plašs, un pieejamas pat baltas zemenes.
Gardo ogu stādiņi vislabāk jutīsies auglīgā smilšainā vai smilšmāla augsnē, kas nav pārlieku sārmaina (ar pH līmeni no 5 līdz 6), tai jābūt labi drenētai. Vietai jābūt saulainai (vismaz 6h saules dienā) un pasargātai no vēja. Ar laistīšanu jābūt uzmanīgiem, jo zemenes nemīl ne ūdens uzkrāšanos augsnes virskārtā, ne pārlieku sausumu, jo tas ir drauds seklajai sakņu sistēmai. Arī ziemā jālūko, lai zemeņu dobēs nestāv ūdens. Lai no tā izvairītos visa gada garumā, dobi var veidot augstāku un izveidot mazu slīpumu, pa kuru ūdenim notecēt.
Piemērotākais zemeņu stādīšanas laiks ir maijs un rudens pirmā puse, jo tad pieejami jaunie stādi. Ja gribas odziņas baudīt jau nākamajā sezonā, stādus var iestādīt rudenī, taču, ja tas paveikts pavasarī, ziediņus, tiklīdz tie parādās, jānoņem, lai augs visu savu enerģiju veltītu sakņu attīstīšanai un nostiprināšanai (par ogām varēs rūpēties nākamgad). Izstādot jānoņem auga bojātās daļas un veselie stādiņi jāizvieto ar 25-30 cm atstarpēm. Bedrīte jāizrok tik liela, lai pietiktu vietas saknēm un tās nebūtu iespiestas. Pēc auga ievietošanas bedrē to aizber līdz pusei, aplaista, tad pievieno atlikušo zemes daudzumu un piespiež.
Saknes ir jānosedz, taču jāraugās, lai pat mazākās zaļās lapiņas atrastos virs augsnes. Pēc iestādīšanas augi jāaplaista. Lai turpmāk noteiktu augsnes mitrumu, var izrakt mazu bedrīti 15-30 cm dziļumā, paņemt augsni saujā un saspiest: ja tā sabirst un neturas kopā, stādus nepieciešams aplaistīt.
Vairāki citi augi, kas aug zemeņu tuvumā, var sekmēt to augšanu un arī atvairīt dažādus kaitēkļus. Tie ir kliņģerītes, samtenes un ķiploki. Izvēloties zemenes audzēt podiņos, var izvēlēties šķirnes, kas papildu būs arī kā skaista dekorācija. Piemēram, terasēm un balkoniem piestāvēs nokarenās šķirnes. Jāņem vērā, ka podos augošās zemenes būs jālaista biežāk, jo augsne var izžūt praktiski dienas laikā. Arī paši augi savas podiņdzīves laikā neizveidosies īpaši spēcīgi, un ziemā tie jānes atpakaļ telpās, turklāt to pārziemošana ir diezgan sarežģīta.
Laikā no pavasara līdz rudenim aktīvi jādarbojas pie zemeņu dobēs augošo nezāļu iznīdēšanas. Rūpīgi jāseko, vai neparādās daudzgadīgās nezāles, kam raksturīga plaša sakņu sistēma. Nezāļu augšanas ierobežošanai var noderēt mulča, ar ko nosedz augsni, papildu pasargājot to no izžūšanas un sniedzot papildu barības vielas. Ja augam apkārt nav traucējošu nezāļu, tas labi attīstīsies un pavasara-vasaras mijā sāks veidot ziediņus. Tad nepieciešama aktīva laistīšana. Ievērojiet – zemenes garšo arī putniem. Lai atvairītu putnu apciemojumus, pāri zemeņu dobēm var pārsegt vieglu sietu. Arī ogu vācējiem jābūt pacietīgiem, jo novāktās ogas pēc noplūkšanas tālāk negatavojas, tāpēc jālasa tikai pilnīgi gatavās ogas. Savukārt, lai zemeņogas ilgāk uzglabātos svaigas, tās ieteicams plūkt ar visu vainaglapu un mazgāt īsi pirms ēšanas.
Veselīgs stāds ogas dos 3-4 sezonas. Rudenī ļoti svarīga ir augsnes pabarošana ar organisko mēslojumu, tad nākamajā vasarā ogu raža būs daudz labāka. Kad iestājas aukstais laiks, zemeņu zaļo lapotni var arī apgriezt, virs zemes atstājot aptuveni 2,5 cm. Pēc tam augsni var nomulčēt ar kūdru, šķeldu, zāģu skaidām vai citu maisījumu. Pavasarī, tiklīdz paliek siltāks, mulču vispirms uzirdina un pēc neilga laiciņa novāc pavisam.
Jūs noteikti esat ievērojuši garās zemeņu stīgas. Tās vairākos posmos iesakņojas un ir viegli atdalāmas kā jauni stādi. Stīgu atdalīšanu vislabāk veikt augustā un tā ir laba zemeņu pavairošanas iespēja. Stīgas vēlams atdalīt arī tad, ja nav paredzēts iegūt jaunus stādus, jo nākamajā sezonā stīgas pārņems vēl plašāku teritoriju un burtiski pārblīvēs to. Starp citu, zemenes iespējams izaudzēt arī no sēklām, taču tas ir daudz sarežģītāk, nekā izmantot to, kas dārzā izaudzis un pavairojies pats no sevis.
Jāņem arī vērā, ka zemenes ir iecienīts dažādu kaitēkļu upuris. Jāizstāda tikai tie augi, kuriem nav bojājumu un kurus kaitēkļi nav skāruši. Galvenie draudi ir pelēkā puve, kas izpaužas kā brūni plankumi uz nenobriedušām ogām. Puvi sekmē zemas gaisa temperatūras un mitri apstākļi. Sēnītes slimība var izveidot sarkanas lapas, un slimības skartajiem stādiem ogas būs maz, nelielas un skābas. Sarkanās lapas var norādīt arī uz fosfora trūkumu, taču jebkurā gadījumā vēlams parūpēties par labu drenāžu un bojāto augu izņemšanu. Ir vēl daudz un dažādu kaitēkļu, kas var apdraudēt zemenes, tāpēc ieteicams izvēlēties šķirnes, kas ir visnoturīgākās pret tiem. Turklāt veikalos pieejami līdzekļi teju visu zemeņu slimību novēršanai. Lai veicas ar gardo ogu audzēšanu!
Vai tu zināji, ka:
• zemenes vienmēr dēvējam par ogām, taču patiesībā tās ir augļi;
• sulīgie, sārtie augļi ir bagāti ar C, B6 un K vitamīniem;
• viens no auga nosaukuma izcelsmes variantiem ir anglo-sakšu valodas vārds to strew, kas nozīmē “izplesties” un varētu asociēties ar zemeņu stīgām;
• uz vienas zemenes ir ap 200 mazu sēkliņu, kas patiesībā ir atsevišķi, sīki auglīši;
• Beļģijā izveidots speciāls Zemeņu muzejs;
• aptuveni 53% bērnu vecumā no 7-9 gadiem zemenes uzskata par savu mīļāko augli.