Aptaujas dati liecina, ka augstākais atbalsts projektam ir Kurzemes reģionā (92%), arī Zemgalē un Vidzemē atbalsts ir augsts un līdzīgs (attiecīgi 88% un 87%).
Galvenais iemesls, kas Latvijas iedzīvotājiem liek atbalstīt "Rail Baltica" projektu, ir - ka tas būs labs atbalsts Latvijas ekonomikas attīstībai un dos papildinājumu valsts budžetā. Tāpat respondenti uzsver, ka tas veicinās investīciju ieplūdi, uzlabos sadarbību un satiksmi starp Baltijas un Eiropas valstīm, integrāciju Eiropā, kā arī veicinās ātrāku ceļošanu un pārvietošanos starp Baltijas valstīm un uz Eiropas valstīm.
Latvijas iedzīvotājiem vēl būtiski šķiet, ka "Rail Baltica" projekta rezultātā tiks sakārtota un attīstīta infrastruktūra, ka uz Latviju brauks vairāk tūristu, un ka tas ir moderns, jauns, mūsdienīgs projekts, kurš attīstīs eksportu un tranzītu, un dos jaunas darba vietas.
Tostarp iedzīvotāji kļuvuši arī informētāki par jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu - par to jau zina 81% aptaujāto.
Salīdzinot jaunākos aptaujas datus ar līdzīgu aptauju, kas Latvijā tika veikta 2014.gada nogalē, redzams, ka Latvijas iedzīvotāju informētība par "Rail Baltica" projektu pusgada laikā ir jūtami augusi. "Ja 2014.gada nogalē 59% aptaujāto atzina, ka zina par šo projektu, tad šogad pirms Jāņiem jau 81% respondentu atzina, ka ir labi informēti un ir dzirdējuši par "Rail Baltica". Visinformētākie iedzīvotāji mīt Zemgalē (90% aptaujāto) un Vidzemē (86%). Informētības līmenis ir audzis par 22 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma datiem," liecina aptaujas dati.
Tostarp ir mazinājies skeptiķu un pret projektu negatīvi noskaņoto respondentu skaits. "Vien 27% aptaujāto domā, ka tas ir dārgs projekts un nav perspektīvs," teikts aptaujā.
Aptaujā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma - " Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.