Pētījuma autore piebilda, ka nereģistrētā kopdzīve šobrīd ir maz pētīta.

Savukārt Saeimas deputāte Ilze Viņķele ("Vienotība") teica, ka "šī tēma ir ļoti aktuāla tādēļ, ka politiskajā vidē valda ļoti daudz pieņēmumos balstīti apgalvojumi par to, kādēļ cilvēki izvēlas nereģistrētu kopdzīvi".

Viņa minēja, ka pētījums ir stāsts par Latvijas ģimenēm un valsts atbildību, pienākumu nodrošināt visiem mūsu valsts iedzīvotājiem - sievietēm, vīriešiem un bērniem - pietiekamu aizsardzību krīzes gadījumos, nevērtējot viņus "politiķiem vien zināmās kategorijās".

Politiķe uzskata, ka pētījums ir pietiekami unikāls un sarežģīts.

Pētījuma mērķis ir apzināt Latvijas iedzīvotāju vērtības un praktiskos apsvērumus, pieredzi, dibinot gan reģistrētu, gan nereģistrētu kopdzīvi, kā arī problēmas abas šīs kopdzīves formas izbeidzot. Pētījumam tika atlasīts 41 dalībnieks, kas bija pārtraucis vismaz vienu tādu reģistrētu vai nereģistrētu kopdzīvi, kurā ir dzimis vismaz viens bērns. Tas ļāvis salīdzināt abu tipu kopdzīves problemātiku un nozīmi, kā arī pētījuma dalībnieku uzskatus ar viņu praktisko pieredzi.

Secināts, ka ir zudusi funkcionāla atšķirība starp nereģistrētu kopdzīvi un laulību, kas arī rada plašu attieksmju un izvēļu diapazonu attiecībā pret laulību. Faktiskas kopdzīves atzīšana ļautu labāk atbalstīt ģimenes krīzes situācijās, nosedzot visu ģimenes izveides ciklu, pauž pētījuma autori.