Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi, tostarp veicot koordinācijas funkcijas, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju.

ES Padome ir lēmumu pieņēmējs, kas kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem tiesību aktus un koordinē vairākas politikas jomas ES līmenī. Latvija kā prezidējošā valsts vadīs aptuveni 1500 visa līmeņa Padomes sanāksmes un darba grupas Briselē, Luksemburgā, kā arī Latvijā, virzot darbu ES likumdošanas jomā un veicinot valstu sadarbību.

Latvija gan nevadīs sanāksmes, kas attiecas uz ārlietu jautājumiem vai situācijām, kurās darba grupu vai komiteju uzticēts vadīt īpaši izvēlētam pārstāvim vai Eiropas Komisijas pārstāvim.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) jau vairākkārt norādījis, ka Latvija prezidentūras laikā būs godīgs un neitrāls sarunu vedējs starp visām iesaistītajām pusēm, kā arī skaidrojis, ka Latvijai prezidentūra būs gan pienākums, gan iespēja, kura būs jāizmanto.

Viens no Latvijas svarīgākajiem uzdevumiem prezidentūras laikā būs stiprināt ES globālo lomu, vienlīdzīgi pievēršoties Eiropas kaimiņiem austrumos un dienvidos. Nozīmīga ir arī ES iesaistīšanās Centrālāzijā, un tā tiks atbalstīta, norādīja ministrs.

Savukārt jauninājums, kas Latvijas prezidentūras laikā pirmo reizi tiks izvirzīts kā prioritāte, ir maksimāla Eiropas digitālā potenciāla izmantošana ES izaugsmē. Latvijas prezidentūra aktualizēs ES vienotā digitālā tirgus izveidi, e-pārvaldību un iedzīvotāju e-prasmju uzlabošanu, kā arī informācijas drošību digitālajā vidē un interneta brīvības jautājumus.

Paredzams, ka prezidentūras laikā Latvijā norisināsies aptuveni 200 pasākumi, no kuriem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies vairāk nekā 100 pasākumu. Plānots, ka Latviju prezidentūras laikā kopumā apmeklēs vismaz 25 000 ārvalstu politiķu un amatpersonu, kā arī 700 žurnālistu.

Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš bija izteicies, ka Latvija prezidentūrai ES Padomē tērēs vairāk nekā 100 miljonus eiro un viņam šāda summa šķietot pārmērīga. Prezidentūras sekretariāts gan pārmetumus ir noraidījis, skaidrojot, ka visa prezidentūrai paredzētā summa netiks iztērēta, turklāt, veicot sagatavošanās darbus, ir ietaupīti vairāki miljoni eiro. Tāpat prezidentūrai ir izdevies piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas Komisijas un ārvalstu institūcijām, tādējādi ietaupot vismaz 1,76 miljonus eiro.

Lielākajai daļai prezidentūras pasākumu iespējamais līdzfinansējuma avots ir Eiropas Komisija, tostarp dažādu ES programmu ietvaros, piemēram, ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" un "Progress".

Savukārt, kā liecina konsultāciju kompānijas KPMG pētījums, kopējie tiešie nodokļu ieņēmumi Latvijas prezidentūras laikā pārsniegs 44 miljonus eiro, tajā skaitā kopējie tiešo nodokļu ieņēmumi no izmaksātajām algām ir paredzami 25,7 miljoni eiro, nodokļu ieņēmumi prezidentūras iepirkumu rezultātā tiek lēsti 10,8 miljonu eiro apmērā, bet nodokļu ieņēmumi no izmaksāto algu patēriņa ir sagaidāmi 7,5 miljonu eiro apmērā.