Nesteidzieties aizvākt visas lapas no dārza: zem tām ziemai var gatavoties eži un citi dzīvnieki

Nesteidzieties aizvākt visas lapas no dārza: zem tām ziemai var gatavoties eži un citi dzīvnieki

Rudens dārza sakopšana daudziem nozīmē rūpīgu nokritušo lapu savākšanu, sauso augu nogriešanu un zaru kaudžu aizvākšanu. Tomēr dabas aizsardzības speciālisti iesaka nesteigties ar pilnīgu dārza iztīrīšanu. Izrādās, ka vietas, kuras cilvēkiem šķiet nekārtīgas, var būt nozīmīgas ežiem, kukaiņiem un citiem nelieliem dzīvniekiem, kas gatavojas pārziemošanai.

Lielbritānijas Karaliskā putnu aizsardzības biedrība (RSPB) skaidro, ka nokritušās lapas, sausie augu stublāji un nelielas zaru kaudzes veido patvērumu dažādām dzīvnieku sugām.

 

Rudenī šādas vietas kļūst īpaši svarīgas, jo temperatūra pazeminās un daudzi dzīvnieki sāk meklēt drošu vietu ziemai.

 

Lapu kaudze var kļūt par eža ziemas mājvietu

 

Eži pirms ziemas intensīvi barojas, lai uzkrātu pietiekamas tauku rezerves. Atkarībā no laikapstākļiem tie parasti sāk ziemas guļu oktobrī vai novembrī, taču siltākos rudeņos var saglabāt aktivitāti ilgāk.

 

Ziemošanai eži meklē paslēptuves zem krūmiem, zaru kaudzēs un citās aizsargātās vietās. Tāpēc dārza stūrī atstāta lapu un zaru kaudze var kļūt par piemērotu patvērumu.

 

Dzīvnieku aizsardzības organizācija RSPCA iesaka šādas vietas bez vajadzības netraucēt un pirms lapu vai zaru pārvietošanas pārliecināties, ka tajās nav paslēpušies dzīvnieki.

 

Arī kukaiņiem nepieciešama vieta pārziemošanai

 

Rudenī dārzos samazinās kukaiņu aktivitāte, taču tas nenozīmē, ka tie visi ir pazuduši. Daļa kukaiņu pārziemo zem nokritušām lapām, augsnē, sausos augu stublājos vai koksnes spraugās.

 

Ja dārzs tiek pilnībā attīrīts no visiem augu pārpalikumiem, šādu patvērumu kļūst mazāk. RSPB iesaka vismaz daļu sauso augu atstāt līdz pavasarim.

 

Tas var palīdzēt saglabāt kukaiņu daudzveidību, kas savukārt ir svarīga arī putniem un citiem dzīvniekiem.

 

Vai lapas drīkst atstāt uz zāliena?

 

Lai gan lapas ir noderīgas dabai, bieza un ilgstoši mitra lapu kārta uz zāliena var traucēt zāles augšanu. Tāpēc nav nepieciešams atstāt visas lapas tieši tur, kur tās nokritušas.

 

Tās var savākt no celiņiem un zāliena, bet daļu pārvietot uz kādu mazāk izmantotu dārza stūri. Lapas iespējams izmantot arī kompostēšanai vai lapu trūdzemes veidošanai.

 

Šādi tās pakāpeniski sadalās un vēlāk var noderēt augsnes uzlabošanai.

 

Ko darīt, ja dārzā atrasts ezis?

 

Ja ezis rudenī redzams vakarā vai naktī un izskatās vesels, parasti nav nepieciešams to traucēt.

 

Savukārt, ja dzīvnieks ir ievainots, ļoti novārdzis, nekustīgs vai ilgstoši atrodas atklātā vietā dienas laikā, ieteicams sazināties ar savvaļas dzīvnieku palīdzības speciālistu vai veterinārārstu.

 

Ežiem nevajadzētu dot pienu, jo tie slikti panes laktozi. Ja nepieciešams, tiem var piedāvāt svaigu ūdeni seklā traukā.

 

Svarīgi arī neatstāt dārzā bīstamus priekšmetus, piemēram, vaļējus tīklus vai neaizsegtas dziļas bedres, kurās dzīvnieki var iesprūst.

 

Dārza atkritumiem mežā nav vietas

 

Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka savāktās lapas, zari un citi dārza atkritumi nav jāved uz mežu.

 

Lai gan šādi materiāli ir dabiskas izcelsmes, to izmešana mežā var veicināt svešzemju un invazīvo sugu izplatīšanos, kā arī mainīt vietējās ekosistēmas apstākļus.

 

Tāpēc labāk tos kompostēt savā īpašumā vai nodot atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai.

 

Rudenī dārzam nav obligāti jābūt pilnīgi attīrītam no katras lapas un zariņa. Neliela, apzināti atstāta dabiskā zona var kļūt par vērtīgu patvērumu dzīvniekiem, kuri gatavojas aukstajai sezonai.