Zemkopības ministrija (ZM) ir atcēlusi saskaņošanai virzītos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz paplašināt un precizēt aizliegto Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktu sarakstu, ietverot tajā pārtikas produktus, kuru imports turpinās arī 2026. gadā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Ministrijā skaidro, ka tiesību akta lieta ir atceļama, jo plānotie grozījumi pārsniedz 50% MK noteikumu par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem regulējuma apjoma. Lai nodrošinātu regulējuma skaidrību un pārskatāmību, ZM veidos jaunu tiesību akta lietu MK noteikumu izstrādei, aizstājot spēkā esošos noteikumus.
ZM norāda, ka 2026. gadā Latvijā joprojām tiek importēti vairāki Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas produkti, uz kuriem neattiecas spēkā esošais importa aizliegums, tāpēc pārtikas produkti no šīm valstīm turpina nonākt Latvijas tirgū, radot nepieciešamību pārskatīt un paplašināt aizliegto produktu sarakstu.
Ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma grozījumos paredzēto importa aizlieguma paplašināšanu, nosakot, ka aizliegums attiecas ne tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktu, bet arī uz pārtikas produktu importēšanu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī uz Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produktu importēšanu Latvijā no citām trešajām valstīm, atbilstoši ir jāprecizē MK noteikumi, informē ministrijā.
ZM sagatavotais noteikumu projekts paredz papildināt aizliegto produktu sarakstu, iekļaujot tajā visus produktus ar preču kodiem, kas minēti šajās Eiropas Savienības (ES) Kombinētās nomenklatūras nodaļās - kafija, tēja, mate un garšvielas, šellaka, sveķi, augu sulas un ekstrakti, augu izcelsmes materiāli pīšanai, citi augu izcelsmes produkti, dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to pārstrādes produkti, cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi, kakao un kakao izstrādājumi, graudaugu, miltu, cietes vai piena pārstrādes produkti, miltu konditorejas izstrādājumi, dažādi pārtikas produkti, dzērieni, spirti un etiķis, kā arī tabaka un tabakas aizstājēji.
Vienlaikus aizliegums neattiecas uz produktiem, ko transportlīdzekļa vadītājs ieved savām ikdienas uztura vajadzībām pārvadājuma laikā.
ZM uzsver, ka noteikumu projektā minētās produktu grupas ir mazumtirdzniecībā izplatāmi ražojumi. Šīs preces nav vērtējamas kā unikālas, un tās ir iespējams aizvietot ar līdzvērtīgām precēm, kas pieejamas tirgū, tostarp ES iekšējā tirgū. Tādējādi ir secināms, ka tās ir iespējams aizstāt, tirgotājiem mainot piegādātājus un pārskatot preču sortimentu, savukārt iedzīvotājiem būtu jāmaina savi preču izvēles paradumi, un tas neradītu nepārvaramas grūtības. Tāpat ekonomisko ietekmi, ko radītu šāds preču importa aizliegums, ZM vērtē kā ierobežotu un pieņemamu.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šā gada 1. oktobrī pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz paplašināt Latvijā noteikto nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktiem.
ZM sagatavotie grozījumi rada tiesisku pamatu importa aizliegumu attiecināt arī uz pārtikas produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tādējādi ierobežojot šo produktu nonākšanu Latvijas tirgū, skaidroja ministrijā.
Līdz šim nacionālais importa aizliegums attiecās tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem. ZM uzsvēra, ka regulējuma tvērums ir jāpaplašina, attiecinot to arī uz pārtikas produktiem, piemēram, konfektēm, karamelēm, šokolādi, cepumiem un citiem miltu konditorejas izstrādājumiem, mērcēm, gatavajām zupām, kā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem un alu.
ZM norādīja, ka nepieciešams grozīt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, lai importa aizliegumu varētu attiecināt arī uz šīm pārtikas produktu grupām.
Pieņemtais regulējums paredz aizliegt Latvijā importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas produktus arī tad, ja tos ievedīs caur citām trešajām valstīm. Tiesa, aizliegums neskars šo preču tranzītu un piegādi uz citām ES dalībvalstīm.
ZM ārējās tirdzniecības dati liecina, ka 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā tika ievesti lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti 24,9 miljonu eiro vērtībā. No tiem 18,3 miljoni eiro bija lauksaimniecības un lopbarības produkti, bet 6,6 miljoni eiro - pārtikas produkti. Deklarētās saņēmējvalstis bija gan Latvija, gan citas ES dalībvalstis.
Ministrijā akcentēja, ka importa aizlieguma paplašināšana turpina kopš 2022. gada īstenoto Latvijas politiku, lai mazinātu ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju un stiprinātu Latvijas drošību. Izmaiņās noteiktie ierobežojumi pamatoti ar valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzības apsvērumiem.