Aptauja: 68 % vēlēšanu neapmeklēšanu skaidro ar neticību sava balsojuma ietekmei

Aptauja: 68 % vēlēšanu neapmeklēšanu skaidro ar neticību sava balsojuma ietekmei

Neticība tam, ka balsojums spēj kaut ko mainīt, ir visbiežāk minētais iemesls, kādēļ cilvēki nepiedalās Saeimas vēlēšanās, liecina “Tele2” un “SKDS” veiktā aptauja. Šādu iemeslu minējuši 68 % aptaujāto, savukārt 51 % norādījuši uz neuzticēšanos politiķiem un politiskajām partijām, bet 42 % – uz sajūtu, ka politiķi sabiedrībā neieklausās.

Kopuma dati atklāj, ka 51 % Latvijas pilsoņu pazīst vismaz vienu cilvēku, kurš parasti nepiedalās Saeimas vēlēšanās. Dati norāda arī uz paaudžu atšķirībām. Proti, jaunieši daudz biežāk (59 %) nekā citas sabiedrības grupas atzīst, ka viņu paziņas nedodas vēlēt, jo politika viņus vienkārši neinteresē. Salīdzinājumam, piemēram, vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem šādu atbildi snieguši tikai 16 %.

 

Neticību politiskajam procesam nevar attiecināt tikai uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem. Neticība tam, ka balsojums kaut ko maina, un neuzticēšanās politiķiem ir ļoti augsta arī starp Latvijas pilsoņiem, kuriem ir augsts ienākumu līmenis.

 

"Aptaujas dati rāda, ka cilvēkus no vēlēšanām visbiežāk attur nevis praktiski šķēršļi, bet sajūta, ka viņu balss neko nemainīs. Mēs nevaram izvēlēties savu klientu vietā, bet varam atgādināt, ka piedalīšanās vēlēšanās ir iespēja paust savu izvēli un būt sadzirdētam. Tieši tādēļ mēs – “Tele2” – ar informatīvām aktivitātēm aicināsim mūsu klientus piedalīties vēlēšanās. Piemēram, “Tele2” klienti saņems īsziņas ar atgādinājumu, kā arī “iPhone” telefonu lietotāji savos telefonos redzēs aicinājumu “Ej balsot”. Ikviena balss ir svarīga, jo tā ir daļa no izvēles, ko izdarām visi kopā,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

 

“Dalība vēlēšanās nav tikai stāsts par vienas vai otras partijas izvēli. Tas ir arī par to, vai mums patīk un ir pieņemams pašreizējais mūsu Latvijas demokrātijas un līdz ar to valsts pārvaldības modelis. Cilvēki ne tikai izvēlas, kuri politiskie grupējumi mūsu turpmākos četrus gadus pārvaldīs, bet arī netieši apliecina, ka viņi vēlas dzīvot demokrātiskā sistēmā. Alternatīva būtu autoritāra vara, kad vispār nekādu vēlēšanu nebūtu. Attiecīgi tie cilvēki, kas iet un piedalās un balso kaut vai ar tukšu aploksni situācijā, kad nespēj izvēlēties labāko no sarakstiem, šādā veidā pauž savu attieksmi pret sistēmu. Viņi šādā veidā saka, ka demokrātija, kad pastāv vēlēšanas, tomēr ir pieņemamāka nekā autoritārisms. Tāpēc, ja kādam tiešām ir nepārvaramas grūtības izvēlēties labāko no partijām, bet nav pieņemama diktatūra un autoritārisms, tad ejiet un nobalsojiet kaut vai ar tukšu aploksni,” saka SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

 

Interesanti, ka katram ceturtajam (26 %) nepiedalīšanās vēlēšanās ir veids, kā paust protestu vai attieksmi pret politisko sistēmu, savukārt katrs piektais (21 %) norāda, ka viņus nepārliecina neviena politiskā partija vai kandidāts.

 

Aptauja sadarbībā ar “SKDS” veikta laika posmā no šī gada 12. septembra līdz 19. septembrim, aptaujājot 1005 Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem.