Pavasaris dārzā parasti saistās ar aktīvu augšanu, tāpēc tieši šajā laikā mēslošanai bieži tiek pievērsta vislielākā uzmanība. Tomēr daudzgadīgajiem augiem, augļu kokiem, krūmiem un zālienam ne mazāk nozīmīgs ir rudens periods. Pēc intensīvas augšanas un ražas veidošanas augi ir iztērējuši ievērojamu daļu pieejamo barības vielu, bet priekšā ir aukstais gadalaiks. Tāpēc rudenī mērķis nav veicināt jaunu zaļo dzinumu strauju augšanu, bet palīdzēt augiem nostiprināties un sagatavoties ziemošanai.
Tas nenozīmē, ka pavasara mēslojums nav vajadzīgs. Abiem mēslošanas periodiem ir atšķirīgs uzdevums. Pavasarī augiem nepieciešamas barības vielas aktīvai augšanai, jaunu dzinumu un lapu veidošanai, savukārt rudenī uzmanība vairāk tiek pievērsta sakņu sistēmai, audu nobriešanai un izturībai pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Tieši tāpēc rudens mēslojumu nevajadzētu uztvert kā pavasara mēslojuma aizstājēju, bet gan kā būtisku sezonas noslēguma darbu.
Īsumā: ko izvēlēties rudenī?
Lai galvenās rekomendācijas būtu viegli atrodamas, rudenī vērts atcerēties dažus principus:
• izvēlies mēslojumu ar salīdzinoši nelielu slāpekļa daudzumu;
• priekšroku dod mēslojumam, kurā lielāka nozīme ir kālijam un fosforam;
• zālienu, dekoratīvos augus, augļu kokus un krūmus mēslo savlaicīgi, negaidot salu;
• ogulājus mēslo pēc ražas novākšanas;
• vienmēr ievēro konkrētā produkta lietošanas devu;
• pēc mēslojuma izkaisīšanas ievēro ražotāja norādījumus par iestrādi augsnē un laistīšanu.
Svarīgākais ir saprast, ka rudens mēslojuma sastāvs parasti atšķiras no tā, ko izmanto pavasarī.
Pavasarī vajadzīga augšana, rudenī – sagatavošanās ziemai
Pavasarī augi mostas pēc miera perioda un sāk veidot jaunas lapas, dzinumus un saknes. Šajā laikā viena no nozīmīgākajām barības vielām ir slāpeklis, kas veicina zaļās masas attīstību. Tāpēc pavasarim paredzētajos mēslošanas līdzekļos tā īpatsvars var būt lielāks.
Rudenī situācija ir pretēja. Ja sezonas beigās augam tiek dots pārāk daudz slāpekļa, tas var turpināt intensīvi veidot jaunus dzinumus laikā, kad tam vajadzētu pakāpeniski sagatavoties ziemas miera periodam. Jaunie un nepietiekami nobriedušie dzinumi var būt jutīgāki pret zemām temperatūrām.
Tāpēc rudens mēslojumos parasti tiek samazināts slāpekļa daudzums un lielāka uzmanība pievērsta citām barības vielām. Viena no nozīmīgākajām ir kālijs, bet svarīgs var būt arī fosfors.
Kāpēc rudenī tik svarīgs ir kālijs?
Kālijs ir viena no galvenajām barības vielām, kuru izmanto rudens mēslojumos. Tas ir saistīts ar augu vispārējo izturību un palīdz tiem sagatavoties periodam, kad augšanas apstākļi kļūst nelabvēlīgāki.
Īpaši aktuāli tas ir daudzgadīgiem augiem, kuri paliek dārzā visu ziemu. Zāliens, augļu koki, ogu krūmi, dekoratīvie krūmi un daudzgadīgās puķes nevar vienkārši sākt nākamo sezonu no jauna – to stāvoklis pavasarī lielā mērā ir saistīts ar to, kā augi sagatavojušies ziemai.
Arī izvēloties piemērotu produktu nojus.lv piedāvājumā, ir vērts skatīties ne tikai uz nosaukumu „rudens mēslojums”, bet arī uz sastāvu un konkrētajam augam paredzēto lietojumu. Dažādiem augiem un platībām var būt atšķirīgas devas, tāpēc universāla pieeja visam dārzam ne vienmēr ir pareizākais risinājums.
Fosfors palīdz pievērst uzmanību sakņu sistēmai
Rudenī īpaša nozīme ir ne tikai auga redzamajai virszemes daļai. Tikpat būtiski ir tas, kas notiek augsnē. Spēcīga un labi attīstīta sakņu sistēma palīdz daudzgadīgajiem augiem pārciest nelabvēlīgākus apstākļus un pavasarī veiksmīgāk atsākt augšanu.
Tāpēc rudens kompleksajos mēslojumos kopā ar kāliju bieži ir arī fosfors. Šo elementu kombinācija ir piemērotāka sezonas otrajai pusei nekā mēslojums ar ļoti augstu slāpekļa daudzumu.
Svarīgi gan atcerēties, ka mēslojums nav jālieto pēc principa „jo vairāk, jo labāk”. Pārmērīga barības vielu deva nepadara augu automātiski stiprāku. Mēslošanas līdzeklis jāizmanto atbilstoši norādītajām devām.
Kad sākt rudens mēslošanu?
Rudens mēslošana patiesībā var sākties jau vasaras otrajā pusē. Daudzus rudenim paredzētus mēslošanas līdzekļus var izmantot no augusta vidus. Tas ļauj augiem izmantot barības vielas laikā, kad augsne vēl ir silta un sakņu sistēma ir aktīva.
Nevajadzētu gaidīt brīdi, kad zeme jau ir sasalusi. Mēslošanai nepieciešams laiks, lai barības vielas nonāktu augsnē un būtu augiem pieejamas.
Ogu krūmiem piemērots brīdis bieži ir pēc ražas novākšanas. Augļu kokiem, dekoratīvajiem augiem un daudzgadīgajām puķēm mēslošanu var plānot sezonas otrajā pusē atbilstoši konkrētā produkta norādījumiem.
Zālienam rudenī ir citas vajadzības nekā pavasarī
Zāliens ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kā sezonas laikā mainās mēslošanas mērķis. Pavasarī vēlamies panākt, lai zāle aktīvi augtu, kļūtu zaļa un ātri atjaunotos pēc ziemas.
Rudenī ļoti intensīva lapu masas veidošana vairs nav galvenais mērķis. Zālienam jāsagatavojas zemākai temperatūrai un ziemas periodam. Tāpēc rudenim paredzētajos mēslojumos lielāka uzmanība tiek pievērsta kālijam un fosforam.
Pirms mēslošanas zālienu vēlams sakopt. Jānovāc nokritušās lapas un citi augu atlikumi, lai granulas varētu vienmērīgi nonākt līdz augsnei. Mēslojumu izkaisa pēc iespējas vienmērīgāk, ievērojot norādīto devu.
Vai rudenī jāmēslo visi augi?
Ne visiem augiem nepieciešama vienāda mēslošana. Atšķiras gan sugas, gan augsnes sastāvs, gan tas, cik daudz barības vielu sezonas laikā jau izmantots.
Piemēram, augļu kokiem un krūmiem var būt citas prasības nekā zālienam vai daudzgadīgajām puķēm. Arī tikko stādīta auga vajadzības var atšķirties no daudzus gadus vienā vietā augoša auga vajadzībām.
Tāpēc vispirms jānoskaidro, kam konkrētais mēslojums paredzēts. Uz iepakojuma parasti ir norādīts gan izmantošanas periods, gan deva, gan piemērotās augu grupas. Šīs rekomendācijas ir svarīgākas par vēlmi visā dārzā izmantot vienu un to pašu daudzumu.
Biežākā kļūda – pavasara mēslojuma izmantošana rudenī
Mājās reizēm paliek mēslojums no pavasara, un var rasties vēlme to izmantot arī sezonas beigās. Tomēr pirms tam noteikti jāpārbauda sastāvs.
Ja mēslošanas līdzeklī ir daudz slāpekļa, tas rudenim var nebūt piemērots. Sezonas otrajā pusē nav vēlams nevajadzīgi stimulēt jaunu un mīkstu dzinumu veidošanos.
Tādēļ vienkāršākais orientieris ir nevis iepakojuma izskats, bet NPK sastāvs un ražotāja norādītais lietošanas laiks. Rudens mēslojumā parasti meklē mazāku slāpekļa un lielāku kālija īpatsvaru.
Rudens darbi ietekmē to, kas notiks pavasarī
Pavasarī ir viegli pamanīt, ka augam trūkst spēka, jo augšana ir lēna, zāliens neatjaunojas vai daudzgadīgie augi izskatās novājināti. Taču sagatavošanās nākamajai sezonai sākas jau iepriekšējā rudenī.
Savlaicīga mēslošana pēc aktīvās augšanas sezonas palīdz atjaunot augsnē izmantoto barības vielu līdzsvaru un sagatavot daudzgadīgos augus ziemai. Vienlaikus mēslojums jāuztver kā daļa no kopējās rudens kopšanas, nevis vienīgais nepieciešamais darbs. Nozīme ir arī augsnes stāvoklim, mitrumam, savlaicīgai kopšanai un konkrētā auga vajadzībām.
Tādēļ jautājumu par to, vai svarīgāka ir pavasara vai rudens mēslošana, visprecīzāk būtu skatīt pēc sezonas mērķa. Pavasara mēslojums palīdz sākt jaunu augšanas periodu, savukārt rudens mēslojums palīdz daudzgadīgajiem augiem šo sezonu pabeigt un sagatavoties nākamajai. Ja rudens mēslošana tiek izlaista, pavasarī var nākties risināt sekas, kuras bija iespējams mazināt jau pirms ziemas.