Valsts apmaksātus migrēnas medikamentus Latvijā saņem tikai 0,13 % pacientu

Kas ir migrēna?

Migrēna nav vienkārši galvassāpes. Tā ir hroniska neiroloģiska slimība ar vidēji smagām, smagām vai pat nepanesamām sāpju lēkmēm, kurām bieži pievienojas slikta dūša, vemšana, gaismas un skaņas paaugstināta jutība, dažkārt arī pārejoši redzes traucējumi. Pasaulē migrēna ir otrais biežākais darbnespējas iemesls kopumā un pirmais – jaunu sieviešu vidū. Slimība visvairāk skar tieši tos cilvēkus, no kuriem atkarīga valsts ekonomika un demogrāfiskā nākotne: strādājošos, vecākus, ģimeņu apgādniekus. Hroniskas formas gadījumā lēkmes var atkārtoties vairāk nekā 15 reizes mēnesī, spiežot cilvēkus pamest darbu vai mācības, bet bez tiesībām uz invaliditātes pabalstu.

Katra lēkme nozīmē zaudētu darba dienu, izlaistus sociālos notikumus un nepārtrauktu trauksmi par to, kad slimība atkal pieteiksies. Daudziem pacientiem gadu no gada nākas dzīvot cerībā, ka nākamā izmēģinātā ārstēšana beidzot iedarbosies. Kamēr citām hroniskām slimībām sabiedrība izrāda izpratni, migrēnas slimniekiem joprojām bieži atgādina, ka tās esot “tikai galvassāpes” – šāda attieksme kavē cilvēkus laikus vērsties pēc palīdzības. Ierobežotā piekļuve efektīvai terapijai vienlaikus veicina pārmērīgu bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošanu, kas var izraisīt gan no medikamentiem atkarīgas galvassāpes, gan nopietnus aknu, nieru un kuņģa-zarnu trakta bojājumus.

Ārstēšanas pieejamība Latvijā

Valsts kompensē profilaktisko terapiju vienīgi pacientiem ar hronisku migrēnu, proti, tiem, kam lēkmes atkārtojas vairāk nekā 15 dienas mēnesī. Lai medikamentu vispār varētu saņemt, ārstam jāapstiprina, ka deviņu mēnešu laikā nav gūts rezultāts ar trim atšķirīgām profilaktisko medikamentu grupām. Papildus nepieciešams neirologu-algologu konsīlijs, kas norisinās vien dažās lielās slimnīcas. Tas nozīmē vēl vienu rindu uz neirologa vizīti valsts kvotu ietvaros un ievērojamu administratīvo slogu gan pacientam, gan ārstam. Daļa pacientu šo garo procesu neiziet līdz galam, jo nesagaida nedz sāpju atvieglojumu no jau nozīmētajiem medikamentiem, nedz rindu pie speciālista.

Jūlijā Latvijas Neirologu biedrība, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju aprūpes nodaļa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” Galvassāpju vienība, Migrēnas pacientu biedrība un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls kopīgi vērsās pie Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta ar aicinājumu pārskatīt migrēnas medikamentu kompensācijas kārtību. Lai gan jautājums skar ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju un ietekmē valsts darbaspēka veselību, atbilde uz vēstuli joprojām nav saņemta.

“Daudzviet Eiropā kompensēta terapija pacientam pieejama jau pēc viena vai diviem neveiksmīgiem nespecifiskiem profilaktiskās terapijas mēģinājumiem, un Latvija ir viena no retajām valstīm, kur lēmums par tās nozīmēšanu ir pakļauts obligātam konsīlijam. Tas ir paradoksāli, jo šo terapiju kā pirmās izvēles ārstēšanu pacientiem ar vismaz četrām migrēnas dienām mēnesī rekomendē gan Eiropas Galvassāpju federācija, gan Starptautiskā Galvassāpju biedrība. Šobrīd pieeju efektīvai migrēnas ārstēšanai Latvijā vairāk nosaka administratīvie ierobežojumi nekā mūsdienu medicīnas iespējas – un tieši šo neatbilstību mēs aicinām valdību risināt,” iezīmē neiroloģe, algoloģe, Līga Mekša.

Situāciju papildus apgrūtina tas, ka Latvijā trūkst specializētu galvassāpju centru un tajos strādājošu speciālistu. Vienlaikus arvien vairāk pacientu pēc ilgstošas neskaidrības beidzot saņem pareizu diagnozi, taču nonāk sistēmā, kas nespēj nodrošināt savlaicīgu palīdzību. Tā veidojas apburtais loks. Jo ilgāk pacients gaida uz mūsdienīgu profilaktisko terapiju, jo lielāka iespēja, ka migrēna kļūst hroniska, bet ārstēšana – sarežģītāka un dārgāka.

Ierosinātās izmaiņas:

• Likvidēt obligāto ārstu konsīliju. Šobrīd konsīlijus drīkst rīkot vien dažas slimnīcas, kas rada papildu birokrātiju un pagarina ceļu līdz ārstēšanai. Pacientam svarīgāk ir ātri nokļūt pie ārsta, kas spēj nozīmēt atbilstošu terapiju. Lielo slimnīcu galvassāpju centros būtu jāievieš arī pacientu atbalsta funkcija – piemēram, koordinators vai galvassāpju aprūpes māsa, kas palīdzētu pacientiem orientēties sistēmā un nepazust rindās.
• Saīsināt ceļu līdz valsts apmaksātiem medikamentiem. Tas nozīmē samazināt gan to profilaktisko medikamentu skaitu, kas jāizmēģina pirms kompensējamās terapijas, gan laiku, cik ilgi katrs no tiem jālieto.

Labāka migrēnas ārstēšanas pieejamība nav šaura pacientu grupas interese. Tā ir ieguldījums Latvijas iedzīvotāju darbspējā, veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņa noslodzes mazināšanā un mūsdienīgu ārstēšanas standartu nodrošināšanā. Diagnosticēto migrēnas pacientu skaits Latvijā ik gadu pieaug, tāpēc arī pieprasījums pēc efektīvas terapijas nākotnē tikai augs. Migrēnas izpratnes nedēļa atgādina, ka aiz šīs slimības slēpjas ne tikai individuālas ciešanas, bet arī zaudēts darbaspēks un neizmantots ārstēšanas potenciāls. Ārsti un pacienti cer, ka Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests beidzot atsauksies uz vasarā pausto aicinājumu un uzsāks dialogu par migrēnas ārstēšanas pieejamības uzlabošanu Latvijā.