 |
Rudenī laikapstākļi var mainīties ļoti strauji - vēl nesen dārzā ziedēja puķes, bet kādā rītā zāli jau klāj sarma. Šajā laikā svarīgi ne tikai pasargāt jutīgākos augus, bet arī nepārspīlēt ar dārza sakopšanu. Daudzus augus nav nepieciešams apgriezt vai pārstādīt tikai tāpēc, ka tuvojas ziema.
Precīzs rudens darbu laiks ir atkarīgs no konkrētā auga, laikapstākļiem un vietējiem apstākļiem. Arī pirmā vieglā salna vēl nenozīmē, ka augsne drīzumā sasals.
Tomēr ir vairāki darbi, par kuriem rudenī vērts atcerēties.
1. Parūpējies par sala jutīgajiem augiem
Vispirms jāpievērš uzmanība augiem, kuri mūsu klimatiskajos apstākļos nespēj droši pārziemot ārā.
Pie tiem pieder arī vairākas populāras vasaras puķes, kuru pazemes daļas ziemai glabā telpās.
Tomēr nevajadzētu visas kultūras steigt izrakt vēl pirms pirmās salnas. Piemēram, dāliju lakstus bieži ļauj skart pirmajai vieglajai salnai un gumus izrok pēc tam, bet pirms augsnes sasalšanas. Savukārt gladiolu sīpolu bumbuļus parasti novāc rudenī, ievērojot konkrētās šķirnes un audzēšanas apstākļus.
Tāpēc visdrošāk ir vadīties pēc konkrētā auga kopšanas prasībām, nevis viena datuma visam dārzam.
Augus, kuri var pārziemot ārā, bet ir jutīgāki pret aukstumu, atkarībā no sugas var aizsargāt ar mulču, skujām vai elpojošu pārklājuma materiālu.
2. Nomulčē sakņu zonu
Mulča palīdz mazināt straujas augsnes temperatūras svārstības un var pasargāt augu sakņu zonu ziemā.
Ap ziemcietēm, jauniem krūmiem un citiem augiem var izmantot kompostu, lapu trūdzemi, sasmalcinātu mizu vai citu konkrētajam augam piemērotu materiālu.
Mulčas slāņa biezums nav universāls - tas atkarīgs no auga un izmantotā materiāla. Bieži pietiek ar vairāku centimetru kārtu.
Svarīgi mulču nesabērt cieši ap koku un krūmu stumbriem. Pastāvīgi mitrs materiāls tieši pie mizas var radīt nevēlamus apstākļus un veicināt bojājumus.
3. Pārstādi tikai tad, ja vēl ir laiks iesakņoties
Rudens var būt piemērots laiks daudzu ziemciešu, koku un krūmu stādīšanai vai pārstādīšanai. Augsne vēl saglabā siltumu, bet vēsāks un mitrāks laiks samazina iztvaikošanu.
Taču arī šeit nav viena universāla termiņa.
Jo tuvāk augsnes sasalšanai augs tiek pārstādīts, jo mazāk laika tam atliek sakņu sistēmas nostiprināšanai. Turklāt ir augi, kuriem piemērotāka ir stādīšana vai pārstādīšana pavasarī.
Pēc pārstādīšanas augs kārtīgi jāaplaista, ja vien augsne jau nav pārmērīgi mitra.
4. Nesteidzies visu nogriezt līdz zemei
Viena no izplatītākajām rudens dārza sakopšanas metodēm ir visu nokaltušo stublāju nogriešana. Taču tā ne vienmēr ir nepieciešama.
Daudzu veselīgu ziemciešu stublājus un ziedkopas var atstāt līdz pavasarim. Tie ziemā saglabā dārza struktūru, bet sēklas var kalpot par barību putniem. Dobēs atstātās augu daļas var nodrošināt arī ziemošanas vietas kukaiņiem.
Savukārt slimās, stipri bojātās vai pūstošās augu daļas labāk novākt.
Atsevišķiem augiem rudens apgriešana var pat palielināt sala radītu bojājumu risku, tāpēc pirms šķēru ņemšanas rokās vērts noskaidrot konkrētās sugas prasības.
5. Savāc slimās lapas, bet dārzu nav jāatstāj pilnīgi kailu
Ja uz lapām vai stublājiem redzamas slimības pazīmes, šādas augu atliekas nevajadzētu izmantot kā aizsargkārtu ap augiem.
Ar veselajām lapām situācija ir citāda. Tās var izmantot kompostam, lapu trūdzemes veidošanai vai atstāt piemērotās dārza vietās kā dabisku organisko materiālu.
Tomēr biezu, slapju lapu kārtu nevajadzētu atstāt uz zāliena - tā var aizturēt gaismu un gaisa piekļuvi un kaitēt zālienam.
Tātad nav nepieciešams savākt katru nokritušo lapu, taču svarīgi izvēlēties, kur tās atstāt.
6. Nesteidzini jaunu augšanu ar slāpekli
Sezonas beigās augiem nav nepieciešams mākslīgi veicināt jaunu, mīkstu dzinumu augšanu tieši pirms aukstā laika.
Tāpēc vēlā rudenī bez konkrētas vajadzības nevajadzētu izmantot daudz slāpekļa saturošu mēslojumu.
Tas gan nenozīmē, ka jebkāda mēslošana rudenī ir aizliegta. Dažādiem augiem un augsnēm vajadzības atšķiras, un mēslojums jāizvēlas atbilstoši konkrētajai kultūrai.
Savukārt nobriedis komposts var kalpot gan kā organisks materiāls augsnei, gan kā daļa no mulčas slāņa.
7. Neaizmirsti par augiem podos
Tas pats augs dobē un podā ziemu var pārciest ļoti atšķirīgi.
Podā sakņu sistēmu no aukstā gaisa šķir tikai trauka sienas un neliels augsnes daudzums, tāpēc saknes var izsalt vieglāk nekā zemē.
Sala jutīgie augi jāpārvieto tiem piemērotā pārziemošanas vietā. Savukārt salcietīgu augu podus atkarībā no situācijas var novietot aizvējā, grupēt kopā vai siltināt.
Jāpievērš uzmanība arī pašam podam - ne visi materiāli vienādi labi panes sasalšanu un atkušanu.
Ziemā laistīšanas nepieciešamība parasti samazinās, īpaši augiem, kas atrodas vēsā telpā. Tomēr pilnībā aizmirst par ūdeni arī nevajadzētu - prasības atkarīgas no konkrētā auga un pārziemošanas apstākļiem.
Ko labāk atstāt līdz pavasarim?
Rudens dārzam nav jāizskatās pilnīgi tukšam un „sterilam”.
Veselīgas dekoratīvās graudzāles, daudzu ziemciešu stublāji un ziedkopas var palikt dobēs visu ziemu. Savukārt to, kas ir slims, bojāts vai var veicināt kaitēkļu un slimību saglabāšanos, labāk novākt.
Svarīgākais rudens dārzā nav paspēt nogriezt un novākt pilnīgi visu. Daudz vērtīgāk ir noskaidrot, kuriem augiem nepieciešama aizsardzība, kuri jāpārvieto telpās un kurus līdz pavasarim labāk vienkārši atstāt mierā.