 |
Latvijā 43 % iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim, bet tikpat liela daļa savu mājsaimniecību vērtē kā esošu zem vidusslāņa, taču ne trūcīgu, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums. Vēl 10 % respondentu sevi uzskata par trūcīgiem vai maznodrošinātiem, savukārt par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi vērtē tikai 1,2 %.
Pēc vairāku gadu lejupslīdes 2026. gada rezultāti iezīmē pozitīvu pavērsienu. Salīdzinot ar 2024. gadu, vidusslānim sevi pieskaitošo iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis par nepilniem 3 procentpunktiem, savukārt trūcīgo un maznodrošināto īpatsvars attiecīgi samazinājies. Lai gan izmaiņas nav radikālas, tās liecina par sabiedrības finanšu pašvērtējuma uzlabošanos un pakāpenisku vidusslāņa pozīciju nostiprināšanos. Daļai mājsaimniecību izdevies veiksmīgāk pielāgoties iepriekšējo gadu ekonomiskajiem izaicinājumiem un atjaunot sajūtu par savu finansiālo stabilitāti.
Augstākas prasības piederībai vidusslānim
Neskatoties uz pozitīvākām sajūtām par savu finansiālo situāciju, iedzīvotāju priekšstats par to, kādi ienākumi nepieciešami, lai piederētu vidusslānim, ir pieaudzis. Ja 2024. gadā par minimālo nepieciešamo ienākumu līmeni uz vienu mājsaimniecības locekli tika uzskatīti vidēji 1259 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad 2026. gadā šī summa sasniegusi jau 1537 eiro. Trīs cilvēku mājsaimniecībai tas nozīmē, ka kopējiem neto ienākumiem būtu jābūt aptuveni 4611 eiro mēnesī, lai ģimeni varētu uzskatīt par vidusslānim piederošu. Salīdzinājumam, 2024. gadā šis slieksnis bija 3777 eiro.
Vēl bez ienākumiem vidusslāņa piederībai iedzīvotāju vērtējumā nozīmīgi ir tādi mājsaimniecības raksturojoši rādītāji kā sev piederošs nekustamais īpašums (83%), spēja bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus (80%), spēja atļauties izmantot maksas medicīniskos pakalpojumus (76%) un spēja atļauties vismaz reizi gadā doties vismaz 7 dienu ilgā ārvalstu ceļojumā. Vienlaikus šī gada rezultātos lielāku nozīmi respondenti piešķir uzkrājumu esamībai, aizvien vairāk uzsverot, ka vidusslāņa piederībai būtiski ir veidot uzkrājumus gan drošības spilvenam viena līdz trīs mēnešalgu apmērā (51%), gan pensijai (55%).
“Lai gan divu gadu laikā ir uzlabojies iedzīvotāju finansiālās situācijas vērtējums, priekšstats par to, cik daudz nepieciešams nopelnīt, lai piederētu vidusslānim, audzis vēl straujāk. Augošās ikdienas izmaksas un dzīves līmeņa uzturēšanas sadārdzināšanās liek iedzīvotājiem vidusslāņa statusu saistīt ar arvien augstākiem ienākumiem un lielāku finansiālās drošības rezervi. Vairāk mājsaimniecību apzinās, ka spēcīgu vidusslāni veido ne tikai augstāki ienākumi, bet arī uzkrājumu veidošana, spēja pārvarēt neparedzētas finanšu grūtības un ilgtermiņa skatījums,” vērtē Evija Kropa, Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja.
Vidusslānim sevi pieskaita vairāk iedzīvotāju nekā tam atbilst pēc finanšu kritērijiem
Lai gan 43% iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim, atbilstība konkrētiem vidusslāni raksturojošiem kritērijiem ir zemāka. Modelējot situāciju, kurā vidusslānim piederošai mājsaimniecībai jāatbilst trim pamatnosacījumiem: tā dzīvo sev piederošā mājoklī, bez grūtībām spēj segt ikmēneša obligātos maksājumus un ir izveidojusi uzkrājumus viena līdz trīs mēnešalgu apmērā, šiem kritērijiem 2026. gadā atbilst 28% aptaujāto.
Vienlaikus šis rādītājs pēdējos gados ir būtiski uzlabojies: 2024. gadā šādām prasībām atbilda 19% aptaujāto, bet 2019. gadā tikai 11%. Pieaugumu galvenokārt veicinājis lielāks uzkrājumu līmenis. Salīdzinot ar 2019. gadu, vairāk nekā divkāršojies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izveidojuši uzkrājumus viena līdz trīs mēnešalgu apmērā, pieaugot no 19% līdz 39%. Būtiski audzis arī pensiju uzkrājumu veidotāju skaits, sasniedzot 22%.
Pētījuma dati gan liecina, ka daudzu mājsaimniecību finanšu drošības spilvens joprojām ir salīdzinoši trausls. Ja vidusslāņa modelī viena līdz trīs mēnešalgu uzkrājumu vietā tiek pieņemts stingrāks kritērijs, proti, uzkrājumi vairāk nekā trīs mēnešalgu apmērā, tad visiem nosacījumiem atbilstošo mājsaimniecību īpatsvars samazinās līdz 10%. Lai gan finanšu situācija kopumā uzlabojas, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana joprojām ir būtisks izaicinājums lielai daļai Latvijas iedzīvotāju.