 |
Sākoties jaunajam mācību gadam, jauniešu ikdienā pieaug sporta aktivitāšu, pārvietošanās un ārpusskolas nodarbību skaits, aktualizējot jautājumu par viņu attieksmi pret iespējamiem riskiem. “Balcia” veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 17 % jauniešu Latvijā dzīvošanu bez apdrošināšanas vērtē kā augstu risku.
Klīniskās veselības psiholoģe Kristīne Marta Kroiče skaidro, ka jauniešu riska uztveri ietekmē vairāki faktori. Lai arī pusaudži bieži apzinās iespējamos apdraudējumus, viņi ne vienmēr izvērtē situāciju kopumā.
“Pētījumi rāda, ka, lai arī pusaudži bieži apzinās apdraudējumus, potenciālie pozitīvie ieguvumi, piemēram, aizraujošas sajūtas vai vienaudžu atzinība, var šķist vērtīgāki par iespējamām sekām. Vēl viens būtisks faktors ir neievainojamības sajūta, kas pusaudžiem rada pārliecību – ar mani tā nenotiks,” skaidro psiholoģe.
Šāda domāšana nenozīmē, ka jaunietis apzināti meklē bīstamas situācijas. Risks var rasties arī šķietami ikdienišķos apstākļos, kad neviens nav plānojis, ka situācija beigsies ar traumu.
Kad ikdienišķa situācija beidzas negaidīti
Balcia pieredze rāda, ka robeža starp pavisam ikdienišķu situāciju un nopietnām sekām dažkārt ir tikai viena sekunde. Piemēram, skolā jaunietis pagrūda otru skolēnu, un kritiena rezultātā tika salauzta roka, par ko tika izmaksāta 480 eiro atlīdzība. Citā gadījumā spēles laikā pretējās komandas spēlētājs uzskrēja virsū jaunietim, savainojot viņa ceļgalu. Arī šis negadījums nebija tikai neveiksmīgs spēles mirklis – par gūto traumu tika izmaksāta 454 eiro atlīdzība.
Šādi gadījumi parāda, cik ātri situācija, kas sākumā šķiet nenozīmīga, var pārvērsties par traumu un neparedzētiem izdevumiem. Tāpēc risku apzināšanās nav tikai jautājums par piesardzību – tikpat svarīgi ir zināt, kā rīkoties, ja negadījums ir noticis.
To, ka izaicinājums nav tikai zināšanu trūkumā, parāda arī mūsu pētījuma rezultāti*. Latvijas jauniešu teorētiskās zināšanas par apdrošināšanu sasniedz 59 punktus no 100, savukārt praktiskās prasmes un lēmumu pieņemšana – tikai 27 punktus. Tas nozīmē, ka zināt, kas ir risks un apdrošināšana, vēl nenozīmē prast rīkoties reālās situācijās.
Kā iemācīties izvērtēt riskus?
Lai jaunieši iemācītos atpazīt un izvērtēt riskus, būtiska ir pieredze un iespēja pārrunāt notikušo. Psiholoģe uzsver, ka mācīšanās nenotiek tikai ar aizliegumiem vai brīdinājumiem.
“Mācīšanās visbiežāk notiek caur pieredzi. Ir svarīgi ļaut pusaudžiem kļūdīties un mācīties no savām kļūdām, pārrunāt ar viņiem notikumus, palīdzot saskatīt cēloņsakarības un rīcības alternatīvas. Viens no veidiem, kā pasargāt pusaudžus no finansiāli lielām kļūdām, ir izspēlēt reālas dzīves situācijas un ļaut viņiem izvēlēties savas turpmākās darbības, tās pēc tam pārrunājot,” norāda psiholoģe.
Lai jaunieši iemācītos atpazīt un izvērtēt riskus, ar vienu sarunu vien nepietiek. Tā ir prasme, kas veidojas pieredzē, sarunās un arī praktiskās situācijās. Šajā procesā svarīga loma ir gan vecākiem un skolām, gan arī apdrošināšanas nozarei. Tāpat kā ceļu satiksmes, veselības un finanšu pratība, arī izpratne par apdrošināšanu ir praktiska dzīves prasme – zināt ne tikai, kā risku mazināt, bet arī, ko darīt, kad neparedzētais tomēr notiek.
Mērķis nav pasargāt jauniešus no visiem riskiem, bet gan dot viņiem zināšanas un pārliecību, lai viņi spētu riskus atpazīt, izvērtēt un pieņemt pārdomātus lēmumus.
*Balcia veiktais Jauniešu apdrošināšanas pratības pētījumus Baltijā un Polijā