 |
Daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpas tiek izmantotas arvien dažādākiem mērķiem - no velosipēdu novietnēm līdz terasēm un atpūtas zonām. Taču kam tās ir tiesības izmantot, vai tajās drīkst glabāt personīgās mantas un kā rīkoties, ja koplietošanas īpašums ir sabojāts? Uz biežākajiem jautājumiem atbild “Merko mājas” pēcpārdošanas servisa vadītājs Valērijs Vlasjuks.
#1 Kuras daudzdzīvokļu mājas telpas tiek uzskatītas par koplietošanas telpām?
Par koplietošanas telpām un zonām uzskatāmas tās mājas daļas, kas paredzētas iedzīvotāju kopīgai lietošanai. Visbiežāk tās ir kāpņu telpas, gaiteņi, lifti un pagalms, taču atkarībā no konkrētās mājas koplietošanas iespējas var būt daudz plašākas – velosipēdu un bērnu ratiņu novietnes, rotaļu un sporta laukumi, īpaši ierīkotas atpūtas telpas un jumta terases. Jaunajos projektos koplietošanas zonu klāsts kļūst vēl daudzveidīgāks – iedzīvotājiem tiek veidotas velo apkopes stacijas, mājdzīvnieku ķepu mazgāšanas vietas, urbānie mazdārziņi ar augu kastēm vai siltumnīcām, basketbola laukumi un citas ikdienai noderīgas vietas.
#2 Vai koplietošanas telpām ir iekšējās kārtības noteikumi, un kur ar tiem var iepazīties?
Koplietošanas telpu lietošanas kārtība ir noteikta mājas iekšējās kārtības noteikumos, ar kuriem var iepazīties pie mājas pārvaldnieka. Tajos atrunāti dažādi praktiski jautājumi, ar kuriem iedzīvotāji var saskarties ikdienā, piemēram, kur drīkst novietot bērnu ratiņus, kā uzturama kārtība koplietošanas zonās vai kā rīkoties, ja tajās pamanīts bojājums. Ja atbildi uz konkrēto jautājumu tajos tomēr neizdodas atrast, Valērijs Vlasjuks iesaka sazināties ar mājas pārvaldnieku. Savukārt ikdienišķākos jautājumos nereti var palīdzēt arī saruna ar kaimiņiem.
#3 Kurš ir atbildīgs, ja tiek bojāta kāda no koplietošanas telpām?
Vispirms būtiski saprast, kā bojājums radies. Ja tas ir apdares garantijas gadījums, piemēram, parādījusies plaisa vai krāsojuma defekts, tas tiek risināts garantijas ietvaros. Savukārt, ja bojājumu radījis kāds no iedzīvotājiem vai viņa viesiem, atbildība jāuzņemas bojājuma radītājam. Piemēram, ja pagalmā tiek sabojāts koplietošanas inventārs, rotaļu laukuma aprīkojums vai apstādījumi un vainīgā persona ir zināma, tai var tikt prasīts segt remonta vai atjaunošanas izmaksas. Ja bojājuma radītāju nav iespējams noteikt, izmaksas parasti tiek segtas no mājas uzturēšanas līdzekļiem saskaņā ar pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku pieņemto kārtību.
#4 Kā rīkoties, ja kaimiņš ir “privatizējis” kādu no koplietošanas telpām?
Arī šeit situācijas var būt ļoti dažādas. Piemēram, kāds kaimiņš kāpņu telpā, kur tas nav paredzēts, ilgstoši glabā personīgās mantas, vai pēc lapenes izmantošanas tajā atstāj savas personīgas lietas, tādējādi apgrūtinot iespēju šo vietu izmantot citiem. Vispirms ieteicams situāciju pārrunāt ar konkrēto kaimiņu – iespējams, pietiek ar īsu, laipnu sarunu un atgādinājumu, ka vieta paredzēta kopīgai lietošanai. Ja vienoties neizdodas, par situāciju jāinformē mājas pārvaldnieks vai apsaimniekotājs. Savukārt, ja arī tad risinājums netiek panākts, jautājumu var izskatīt dzīvokļu īpašnieku kopība, pieprasot atjaunot telpas vai zonas pieejamību visiem iedzīvotājiem.
#5 Vai drīkst rezervēt koplietošanas telpu privātam pasākumam?
Tas ir atkarīgs no konkrētās mājas un tajā noteiktās koplietošanas telpu izmantošanas kārtības. Ja mājā ir, piemēram, kopīga atpūtas telpa, terase ar koplietošanas virtuvi vai cita nelielām svinībām piemērota vieta, iedzīvotāji var savstarpēji vienoties par tās izmantošanu konkrētā laikā. “Merko mājas” projektos šo procesu organizē paši iedzīvotāji mājas kopīgajā grupā – piemēram, informējot kaimiņus, ka sestdienas pēcpusdienā kopīgajā telpā plānotas dzimšanas dienas svinības. Tas palīdz laikus saskaņot telpas izmantošanu un izvairīties no situācijas, kad vienlaikus to vēlas izmantot vairāki kaimiņi. Savstarpēja vienošanās ir svarīga arī tad, ja pasākums iecerēts līdz vēlākam vakaram. Par to kaimiņus ieteicams informēt laikus, vienlaikus atceroties, ka privāts pasākums neatceļ mājas kopējos noteikumus – arī svinību laikā jārespektē pārējo iedzīvotāju naktsmiers un jāizvairās no pārmērīga trokšņa.
#6 Vai ir noteikts, cik daudz personīgo mantu, piemēram, velosipēdu vai skrejriteņu, viens iedzīvotājs drīkst glabāt koplietošanas telpās vai novietnēs?
“Merko mājas” projektos konkrēts personīgo mantu skaita ierobežojums koplietošanas novietnēs nav noteikts. Piemēram, ģimene tajās var glabāt vairākus velosipēdus vai skrejriteņus, tomēr jāņem vērā, ka novietne paredzēta visiem mājas iedzīvotājiem. Tāpēc svarīgākais princips ir kopīgo vietu izmantot saprātīgi – neaizņemt nesamērīgi lielu tās daļu un mantas novietot tā, lai arī citiem būtu ērti piekļūt un izmantot novietni. Ja vietas sāk trūkt, vispirms ieteicams situāciju pārrunāt ar kaimiņiem un kopīgi vienoties par visiem ērtāko risinājumu.