 |
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nav apmierināta ar Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbu vētras laikā, norādot uz nepietiekamu un novēlotu iedzīvotāju informēšanu par vētras sekām un to novēršanu. Padome uzsver, ka situācijā, kad daudziem iedzīvotājiem nebija elektrības un elektronisko sakaru, FM radio bija vienīgais pieejamais aktuālās informācijas avots.
Nepietiekama sabiedrības informēšana no LSM puses radās redakcionālu lēmumu rezultātā, kas nav LSM valdes tiešā atbildība. SEPLP ieskatā valde nedēļas nogalē rīkojās operatīvi un savas kompetences ietvaros, pēc vētras postījumiem visā Latvijas teritorijā no savas puses nodrošinot pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību, kā arī operatīvi koordinējot atbildīgo struktūrvienību darbību un mudinot viņus apzināties situācijas faktiskos apmērus. Tāpēc SEPLP neredz pamatu atsaukt LSM valdi vai kādu no valdes locekļiem, vai priekšsēdētāju. Pēc iepazīšanās ar pieprasīto skaidrojumu no LSM valdes par sabiedriskā medija darbu vētras apstākļos 22. un 23. augustā, kā arī uzklausot valdes skaidrojumu 27. augustā, SEPLP ir pieņēmusi lēmumu, kas paredz pārskatīt un aktualizēt virkni procesu, kas saistīti ar redakcionālo lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, lai novērstu iespēju šādām situācijām atkārtoties.
Ar pilnu SEPLP lēmumu, kurā norādīti gan lēmuma juridiskais pamats, situācijas izvērtējums pēc LSM valdes skaidrojumiem un nolēmuma daļa, iespējams iepazīties pielikumā. Lēmumā teikts, ka SEPLP ir uzdevusi LSM valdei pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 15. oktobrim izvērtēt to amatpersonu rīcību, kas atbildīgas par darbības nepārtrauktības un sabiedriskā pasūtījuma izpildi konkrētajā situācijā 22. un 23. augustā. Savukārt ne vēlāk kā līdz 1. decembrim valdei uzdots pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, lai būtu nodrošināta uzņēmuma darbības nepārtrauktība un gatavība šādās situācijās, kad dabas stihiju ietekmē ir apdraudēta apraide, programmu sagatavošana un izlaide, redakcionālajam darbam nepieciešamie fiziskie apstākļi. Tāpat līdz minētajam termiņam arī jābūt izveidotai skaidrai kārtībai, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ nav pieejami atbildīgie darbinieki un ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā. Papildus, LSM valdei ir jāpārskata un jāaktualizē minētie dokumenti, lai situācijā, kad uzņēmuma fiziskā infrastruktūra un personāla darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ ievērojamai daļai valsts iedzīvotāju vienīgais informācijas avots ir radio FM apraidē, ir iespēja operatīvi starp ziņu dienestiem pārdalīt resursus, kā rezultātā informatīvs saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tiktu maksimālā apjomā sniegts tieši radio programmās. Lēmumā noteikts, ka LSM gatavība šādām situācijām ir jāpārbauda mācībās. 1. decembris šiem uzdevumiem noteikts saistībā ar sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, jo līdz šim datumam LSM valdei jāsniedz priekšlikumi sabiedriskā pasūtījuma plānam nākamajam gadam.
SEPLP arī uzdeva LSM valdei izvērtēt strukturālu izmaiņu nepieciešamību informatīvā un analītiskā satura kvalitatīvai un pilnvērtīgai nodrošināšanai. Tas valdei jāpaveic līdz 2027.gada 31. martam. LSM kā apvienota uzņēmuma veidošanas procesā nav pieņemti lēmumi un tādas izmaiņas, kas traucē vai apgrūtina redakcionālo struktūrvienību, it īpaši ziņu dienestu un portāla “LSM.lv” redakcijas autonomās tiesības pieņemt redakcionālos lēmumus, ja salīdzina ar situāciju pirms apvienotā uzņēmuma veidošanas. Attiecīgo struktūrvienību nolikumi pēc apvienošanas nav mainīti un nav pieņemti lēmumi, kas mazinātu ziņu dienestu autonomiju lēmumu pieņemšanā. Tādējādi secināms, ka LSM valde ir nodrošinājusi, ka ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmās. Tajā pašā laikā aizvadītā krīzes situācija iezīmē problēmas šajā kārtībā, kur LSM atsevišķo struktūrvienību redakcionālā autonomija ziņu veidošanā rezultējas situācijā, kad dažādas redakcijas pieņem kardināli pretējus lēmumus par ziņu veidošanas ātrumu, tvērumu un nepieciešamo resursu piesaistīšanu, bet sadarbība un redakcionālās darbības efektivitāte izpaliek.
SEPLP uzsver, ka LSM darbinieki ir rīkojušies atbildīgi un pašaizliedzīgi, piedāvājot sabiedrībai informāciju par vētras postījumiem un seku novēršanu, tai skaitā mainot Latvijas Radio 1 programmas “Labrīt” tematisko tvērumu, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta speciālizlaidumu interneta portālā LSM.lv, kā arī nodrošinot ziņu speciālizlaidumus pēcpusdienā. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka 23. augusts bija gadījums, kad bija resursi jāapvieno un jāsadarbojas, kā arī būtu sagaidāma plašāka žurnālistu un producentu pašiniciatīva un situācijas nopietnības apzināšanās jau agrā rīta agrumā.