 |
Vasaras izskaņā autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo jaunie stārķi kļūst patstāvīgi, pulcējas pirms migrācijas un biežāk sastopami ceļu tuvumā. Apdrošinātāji šovasar jau reģistrējuši vairākus gadījumus, kad sadursmēs ar stārķiem bojātas automašīnas. Ornitologs Dmitrijs Boiko skaidro, kāpēc tieši jaunajiem putniem ne vienmēr izdodas laikus izvairīties no transportlīdzekļiem.
Cik dārgs ir stārķa trieciens?
“Sadursmes ar putniem un ar to saistītie spēkratu bojājumi ir visai ierasta parādība KASKO atlīdzību pieteikumos, taču parasti tajās iesaistīti neliela izmēra putni – cīruļi, bezdelīgas, strazdi u.tml. Attiecīgi arī zaudējumi transportlīdzekļiem tādos gadījumos ir salīdzinoši mazāki. Savukārt vasaras nogalē pieaug sadursmju risks ar stārķiem, un šo putnu izmēra dēļ jārēķinās, ka trieciens automašīnai, kā arī bojājumu apmērs var būt krietni lielāks,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
Tā augustā ERGO saņemts KASKO atlīdzības pieteikums pēc tam, kad uz autoceļa Madonas novadā stārķis negaidīti ielidojis vieglās automašīnas priekšējā daļā, sabojājot buferi un pārsitot kondicioniera cauruli. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, KASKO atlīdzība bojājumu novēršanai šajā gadījumā būs ap 1300 eiro. Divas līdzīgas sadursmes vasaras otrajā pusē pieteiktas “Gjensidige”. Vienā no tām stārķis ielidojis kravas vilcēja kabīnes augšpusē, sabojājot lukturi, plastmasas apšuvumu un kabīnes augšējo stūri. Šajā gadījumā transportlīdzekļa remonts provizoriski izmaksās ap 2000 eiro. Otrs negadījums noticis, stārķim no sāniem lidojot vieglās automašīnas virzienā un atsitoties pret motora pārsegu. Auto remontdarbu tāme pēc šīs sadursmes sasniedz 600 eiro.
“Minētās situācijas autovadītājam parasti ir grūti paredzēt, jo putns uz brauktuves vai tās tuvumā var parādīties pēkšņi. Tāpēc, braucot pa lauku ceļiem, īpaši vietās, kur redzami stārķi vai citi putni un viņu ligzdošanas vietas, svarīgi ievērot drošu braukšanas ātrumu un būt gatavam putnu kustībai,” uzsver S. Rubene.
Jaunā stārķu paaudze – lielāks risks autovadītājiem
Stārķu atrašanās uz brauktuves vai tās tuvumā vasaras nogalē nav nejauša. Ornitologs un Latvijas Nacionālā dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājs Dmitrijs Boiko skaidro, ka augusta sākumā jaunie, šogad šķīlušies, baltie stārķi jau ir iemācījušies lidot, taču vēl tikai mācās patstāvīgi iegūt barību un izvairīties no apdraudējumiem.
“Viņi vēl nezina, kas ir cilvēks un kas – automašīna, turklāt jaunajiem putniem nav pieredzes, lai pareizi novērtētu, kurā virzienā drošāk pacelties no ceļa. Ceļmalās, savukārt, ir viegli pieejama barība – zālē var atrast kukaiņus, abiniekus un citas barības iespējas. Īpaši tas novērojams vietās, kur apkārt ir plaši lauki ar monokultūrām,” stāsta D. Boiko.
Eksperts norāda, ka baltie stārķi no Latvijas parasti aizlido augusta otrajā pusē, ap 20. augustu, tādēļ šis ir laiks, kad jaunie putni īpaši aktīvi pārvietojas starp barošanās vietām. Turklāt stārķi nespēj no vietas strauji pacelties vertikāli – tiem nepieciešams ieskrējiens, tāpēc, ieraugot automašīnu, putns ne vienmēr spēj pietiekami ātri nokļūt drošībā.
Putna cīņa ar atspulgu
Stārķu radītie auto bojājumi ne vienmēr saistīti ar sadursmēm uz ceļa. Pērn lielākā ERGO izmaksātā KASKO atlīdzība par stārķa nodarījumu sasniedza 3520 eiro – transportlīdzekļa īpašnieks no rīta pamodās, dzirdot dīvainu troksni, un konstatēja, ka stārķis ar knābi bojā viņa automašīnas virsbūvi.
Automašīna bija spīdīga, un, visticamāk, putns uz tās redzēja savu atspulgu, uztverot to kā citu stārķi un iespējamu konkurentu savā teritorijā. Aptuveni 100 metru attālumā no automašīnas atradās arī stārķu ligzda. Daudzie putna sitieni ar knābi automašīnai radīja iesitumus, skrāpējumus un sabojāja krāsojumu, tādēļ bija jāveic pārkrāsošanas darbi. Šis gadījums apliecina, ka droša sadzīvošana ar spārnotajiem kaimiņiem prasa uzmanību un piesardzību arī tad, kad automašīna novietota stāvvietā.