 |
Līdz ar jaunā mācību gada sākumu mainās ne tikai ģimenes, bet arī mājdzīvnieku ierastais dienas ritms – suns biežāk un ilgāk paliek mājās viens, bet saimniekiem atliek mazāk laika kopīgām aktivitātēm. Suņu uzvedības speciāliste skaidro, kā mīluli laikus sagatavot šīm pārmaiņām un atpazīt pazīmes, kas var liecināt par pastiprinātu stresu.
Pārmaiņas ikdienas ritmā atspoguļojas arī tajā, kā cilvēki iepērkas saviem četrkājainajiem draugiem. Pēdējā gada laikā mājdzīvnieku kategorijas pasūtījumu skaits Baltijā pieaudzis par gandrīz 20 %. Mājdzīvnieku preces visbiežāk tiek pasūtītas laikā no plkst. 17.00 līdz 18.00, kas sakrīt ar laiku, kad ģimenes atgriežas no darba un skolas un sāk gatavoties vakaram. Turklāt aptuveni puse no visiem šīs kategorijas pasūtījumiem tiek veikti kopā ar citām ikdienas precēm, piemēram, pārtiku, liecinot, ka rūpes par mīluļiem aizvien vairāk kļūst par daļu no ikdienas iepirkšanās paradumiem.
“Sākoties jaunajam mācību gadam un rudens sezonai, ģimeņu ikdiena kļūst daudz aizņemtāka un bieži vien atliek mazāk laika ikdienas darbiem. Iespēja apvienot šos pienākumus ļauj ietaupīt laiku aizņemtajās dienās un atvieglo rūpes par četrkājainajiem ģimenes locekļiem, jo nepieciešamo saviem mājdzīvniekiem iespējams pasūtīt tieši tad, kad tas nepieciešams,” saka Andrejs Gavars, “Wolt” mazumtirdzniecības biznesa vadītājs Baltijā.
Pārmaiņām suni jāsagatavo laikus
Viena no biežākajām kļūdām ir suni pēkšņi atstāt vienu uz pilnu darba dienu, ja vasarā viņš lielāko dienas daļu pavadījis kopā ar ģimeni. Kinoloģe iesaka jaunajam režīmam sākt gatavoties aptuveni 2–4 nedēļas iepriekš, pakāpeniski mainot pastaigu, ēšanas, atpūtas un kopā pavadīšanas laikus.
Piemēram, ja rudenī rīta pastaiga būs nepieciešama plkst. 7.00, bet vasarā tā notiek plkst. 9.00, pastaigas laiku var pakāpeniski nobīdīt agrāk. Līdzīgi jāpielāgo arī laiks, ko suns pavada viens – sākot ar īsāku prombūtni un to pakāpeniski pagarinot.
“Ja vasarā suns visu laiku bijis kopā ar cilvēkiem, nevajadzētu sagaidīt, ka pirmajā septembra dienā viņš bez problēmām pavadīs viens sešas vai astoņas stundas. Svarīgi ir ļaut sunim soli pa solim pierast pie jaunās situācijas,” norāda Andra Pašujeva.
Paredzama rutīna palīdz sunim justies droši
Suņa ikdienā būtiski saglabāt pēc iespējas paredzamu ritmu – pastaigas, ēšanu, atpūtu un kopīgo laiku vēlams organizēt aptuveni vienā un tajā pašā dienas posmā. Arī pirms došanās prom no mājām ieteicama kvalitatīva pastaiga, kurā suns var nokārtoties, izostīties, izpētīt apkārtni un fiziski izkustēties.
Svarīgi suni nogurdināt, nevis pārstimulēt – intensīva bumbas mētāšana vai dauzīšanās ar citiem suņiem ne vienmēr palīdz sunim pēc tam mierīgi atpūsties. Pastaigā jābūt iespējai bez steigas izpētīt apkārtni un atgriezties mājās mierīgā stāvoklī. Pirms aiziešanas var ieviest arī īpašu rituālu, piemēram, vienu un to pašu frāzi un gardumu, ko suns saņem tikai saimnieka prombūtnes laikā. Tas palīdz radīt paredzamību un pozitīvas asociācijas ar aiziešanu.
Kā saprast, ka sunim jaunais režīms rada stresu?
Sākotnēji pastiprināts satraukums var izpausties kā mēģinājumi sekot saimniekam, stāvēšana pie durvīm, vokalizācija vai nemiers pirms cilvēka aiziešanas. Lai saprastu, kas notiek pēc saimnieka aiziešanas, kinoloģe iesaka izmantot novērošanas kameru. Ja suns pēc dažām minūtēm spēj nomierināties, apgulties un aizmigt, parasti tas neliecina par nopietnu problēmu.
Savukārt ilgstoša riešana, kaukšana vai smilkstēšana, staigāšana pa māju, elsošana, trīce, atteikšanās no ēdiena, nokārtošanās mājās vai destruktīva uzvedība var liecināt, ka sunim nepieciešams papildu atbalsts.
“Šādas pazīmes nevajadzētu uztvert kā vienkāršus “niķus” – suns ar savu uzvedību var mēģināt tikt galā ar pastiprinātu stresu ikdienā. Ja suns sāk izteikti satraukties, paliekot viens, nevajadzētu gaidīt, kamēr problēma nostiprinās. Jo agrāk sākam strādāt ar suņa emocijām un uzvedību, jo vieglāk viņam palīdzēt,” uzsver Andra Pašujeva.