 |
Aptuveni katrs ceturtais jeb 27 % Latvijas iedzīvotāju dzīves laikā ir aizņēmies naudu, lai segtu jau esošās kredītsaistības, liecina Kredītinformācijas biroja un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā aptauja. Iepriekšējo parādu nokārtošanai iedzīvotāji izmantojuši jaunus kredītus, līzingu vai pieejamo kredītlimitu.
Vienlaikus vairākums aptaujāto jeb 61 % norāda, ka šādā situācijā nekad nav nonākuši, savukārt 13 % aptaujāto atzīst, ka vispār nekad nav ņēmuši aizdevumu.
Visbiežāk nepieciešamība aizņemties citu kredītsaistību segšanai piemeklējusi ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotājus. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem šādi rīkojušies 37 %, bet 40 līdz 49 gadu vecumā – 36 % respondentu. Salīdzinājumam jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem šādā situācijā nonākuši vien 17 %, bet senioru grupā no 60 līdz 74 gadiem – 19% aptaujāto. Tāpat aptauja liecina, ka biežāk citu kredītu segšanai aizņēmušies iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli, t.i. līdz 550 eiro mēnesī, kur šādu pieredzi atzinuši 37 % respondentu. Būtiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem šajā jautājumā nav vērojamas.
Kredītinformācijas biroja valdes loceklis Intars Miķelsons norāda, ka jauna aizdevuma ņemšana iepriekšējo saistību segšanai parasti ir nopietns signāls par finansiālām grūtībām, īpaši tad, ja tas kļūst par regulāru risinājumu.
Viņaprāt, aptaujas rezultāti apliecina, ka, lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju līdz šim ir spējuši izvairīties no nepieciešamības segt vienas kredītsaistības ar citām, gandrīz trešdaļas iedzīvotāju pieredze liecina, ka finansiāli ir ļoti ievainojami. Ekonomiskās nenoteiktības apstākļos īpaši svarīgi ir regulāri pārskatīt savus izdevumus, neveidot pārmērīgas kredītsaistības un veidot finanšu drošības spilvenu neparedzētiem gadījumiem.
*Iedzīvotāju aptauja veikta 2026. gada maijā, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.