 |
Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk pamana NATO militāro lidmašīnu manevrus. Dažkārt šos lidojumus pavada negaidīts un ļoti skaļš troksnis, kas atgādina sprādzienu vai spēcīgu pērkona dārdu. Šāds blīkšķis var radīt satraukumu, tomēr visbiežāk tas nav saistīts ar kādu negadījumu uz zemes, bet gan ar lidmašīnas pāreju virsskaņas ātrumā.
Tā sauktais skaņas trieciens rodas brīdī, kad lidaparāts lido ātrāk par skaņu. Skaņas ātrums ir aptuveni 1235 kilometri stundā, taču precīzs rādītājs ir atkarīgs no gaisa temperatūras, augstuma un citiem atmosfēras apstākļiem.
Lidojuma laikā lidmašīna rada gaisa viļņus. Sasniedzot virsskaņas ātrumu, šie viļņi sablīvējas un izveido spēcīgu triecienvilni. Kad tas sasniedz zemes virsmu, cilvēki dzird īsu, skaļu blīkšķi. Dažkārt var būt dzirdami arī divi secīgi triecieni, jo viļņus rada dažādas lidmašīnas daļas.
Svarīgi saprast, ka skaņas trieciens nerodas tikai vienā konkrētā brīdī, kad lidmašīna pārvar skaņas barjeru. Kamēr iznīcinātājs turpina lidot virsskaņas ātrumā, triecienvilnis pārvietojas kopā ar to. Tāpēc skaļo troksni var dzirdēt vairāku apdzīvotu vietu iedzīvotāji visā lidmašīnas maršruta tuvumā.
Virsskaņas ātrums militārajā aviācijā ir sava veida straujas paātrināšanās režīms. Ikdienas patrulēšanas laikā iznīcinātāji parasti lido lēnāk, jo virsskaņas lidojums patērē ievērojami vairāk degvielas. Turklāt skaņas trieciens var traucēt iedzīvotājus un izraisīt logu vai ēku konstrukciju vibrāciju.
Tāpēc šādu ātrumu izmanto tikai nepieciešamības gadījumā - taktisko mācību laikā, pārtveršanas treniņos vai reālās operācijās. Piemēram, iznīcinātāji var strauji paātrināties, ja nepieciešams pēc iespējas ātrāk pietuvoties neatpazītam gaisa kuģim vai reaģēt uz iespējamu drošības apdraudējumu.
Sabiedroto aviācijas klātbūtne ir saistīta ar Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību. NATO gaisa telpas patrulēšanas misija laika gaitā ieguvusi plašākus uzdevumus un kļuvusi par nozīmīgu reģiona pretgaisa aizsardzības daļu. Iznīcinātāji atrodas pastāvīgā gatavībā pacelties gaisā, uzrauga situāciju un nepieciešamības gadījumā pavada lidaparātus, kas pārkāpuši lidojumu noteikumus vai neatbild gaisa satiksmes dispečeriem.
Atšķirt skaņas triecienu no īsta sprādziena tikai pēc trokšņa ne vienmēr ir viegli. Parasti skaņas trieciena gadījumā dzirdams viens vai divi īsi blīkšķi, kam neseko dūmi, uguns vai citas pazīmes, kas liecinātu par negadījumu uz zemes. Troksnis var rasties pēkšņi un būt dzirdams plašā teritorijā.
Tādēļ skaļš blīkšķis debesīs ne vienmēr liecina par ārkārtas situāciju. Visbiežāk tas ir virsskaņas lidojuma rezultāts, kas saistīts ar mācībām vai gaisa telpas aizsardzības uzdevumu izpildi. NATO iznīcinātāju klātbūtne ļauj sabiedrotajiem operatīvi reaģēt uz iespējamiem draudiem un stiprina visa reģiona drošību.