 |
“Ja pīlādzim daudz ogu, gaidāma barga ziema.” Šis ticējums Latvijā pazīstams jau paaudzēm un vasaras nogalē regulāri atgriežas gan sarunās, gan sociālajos tīklos.
Tomēr zinātnieki norāda, ka bagātīga pīlādžu raža nav uzticams veids, kā prognozēt laikapstākļus vairākus mēnešus uz priekšu. Lai gan ar ogām pilnie zari izskatās iespaidīgi, to daudzums galvenokārt liecina par jau aizvadītās sezonas apstākļiem, nevis par gaidāmās ziemas bargumu, raksta zinātniskais izdevums “Ornis Fennica”.
Ražu nosaka jau piedzīvotie laikapstākļi
Pīlādži nespēj paredzēt, kāda būs nākamā ziema. Ogu daudzumu ietekmē tas, cik veiksmīga bijusi ziedēšana, vai augam pieticis saules un mitruma, kā arī tas, cik daudz enerģijas koks uzkrājis iepriekšējā gadā.
Ja pavasarī nav bijušas stipras salnas, ziedēšanas laikā bijuši labvēlīgi laikapstākļi un vasarā pieticis saules, rudenī pīlādzim var būt īpaši daudz ogu.
Turklāt pīlādžiem, tāpat kā daudziem citiem kokiem, ražas apjoms dažādos gados var ievērojami atšķirties. Pēc ļoti bagātīgas ražas nereti seko gads ar mazāku ogu daudzumu.
Kā radās ticējums par bargu ziemu?
Šim ticējumam, visticamāk, ir praktiska izcelsme. Pīlādžu ogas ir nozīmīgs barības avots daudziem putniem, īpaši vēlā rudenī un ziemā.
Cilvēki jau izsenis novēroja, ka gados ar bagātīgu ražu putni pie pīlādžiem uzturas ilgāk. Tas varēja radīt priekšstatu, ka daba jau iepriekš sagatavojusi vairāk barības gaidāmajam aukstumam.
Patiesībā koks nereaģē uz nākotnes laikapstākļiem. Tas veido ražu atbilstoši apstākļiem, kādi bijuši augšanas un ziedēšanas laikā.
Citviet ticēja gluži pretējam
Interesanti, ka dažādās valstīs viena un tā pati dabas parādība skaidrota pilnīgi atšķirīgi.
Somijā un Zviedrijā bijis izplatīts ticējums, ka bagātīga pīlādžu raža sola nevis bargu, bet gan mazāk sniegotu ziemu. Tā pamatā bija doma, ka kokam vienā gadā nevajadzēs nest gan smagus ogu ķekarus, gan biezu sniega segu.
Pretrunīgie skaidrojumi parāda, ka tautas ticējumi vairāk atspoguļo vietējās tradīcijas un cilvēku centienus izprast dabu, nevis zinātniski pierādītas sakarības.
Ko pīlādžu ogas tomēr var pastāstīt?
Lai gan pēc pīlādžu ražas nevar paredzēt ziemas temperatūru vai sniega daudzumu, ogu daudzumam ir būtiska nozīme dabā.
Bagātīgas ražas gados putniem ir pieejams vairāk barības. Tas var ietekmēt to uzturēšanās vietas, pārvietošanās paradumus un migrācijas laiku. Ja ogu pietiek, daļa putnu kādā reģionā var palikt ilgāk, savukārt trūcīgas ražas gados tie biežāk dodas barības meklējumos uz citām teritorijām.
Pīlādžu ogas iecienījuši, piemēram, svilpji, zīdastes, strazdi un citi putni, kuri rudenī un ziemā pārtiek no augļiem un ogām.
Kā patiesībā prognozē ziemu?
Sezonālās laikapstākļu prognozes meteorologi veido, analizējot plašu datu kopumu - atmosfēras cirkulāciju, okeānu temperatūru, gaisa masu kustību un citus procesus.
Arī šādas ilgtermiņa prognozes nav pilnīgi precīzas, jo laikapstākļus vairākus mēnešus uz priekšu paredzēt ir sarežģīti. Tomēr tās balstās mērījumos un zinātniskos modeļos, nevis ogu daudzumā kokos.
Tautas ticējumi joprojām ir interesanta kultūras mantojuma daļa un liecina par cilvēku vēlmi novērot un izskaidrot dabas norises jau ilgi pirms mūsdienu meteoroloģijas rašanās.
Taču, ja pīlādžu zari šogad ir pilni ar koši sarkanām ogām, tas drīzāk nozīmē, ka kokam bijuši labvēlīgi augšanas apstākļi. Par to, vai ziema būs barga, bagātīgā raža drošu atbildi nesniedz.