 |
Dzīvokļa applūdināšana var radīt ievērojamus izdevumus, taču cietušās puses pieprasītā kompensācija ne vienmēr atbilst faktiskajiem zaudējumiem. Juriste Jeļena Bačinska skaidro, kā tiek aprēķināta atlīdzināmā summa, kā atšķirt pamatotus izdevumus no pārmērīgām prasībām un kādos gadījumos kompensācijas apmēru iespējams samazināt.
Ērts iemesls remontam par sveša cilvēka naudu
Rīdziniece Alena stāstīja, ka viņas vainas dēļ tika applūdināts kaimiņu dzīvoklis. Atšķirībā no cietušajiem kaimiņiem, viņai šādu negadījumu apdrošināšanas nebija, tāpēc kompensācija bija jāizmaksā pašai. Taču par summas apmēru Alenai radās jautājumi.
– Kaimiņu apdrošināšanas kompānija atsūtīja man aprēķinu, saskaņā ar kuru man jāsamaksā 8000 eiro. Kad ieraudzīju šo skaitli, gandrīz noģību, – atzīst Alena. – Man deva mēnesi samaksai, bet pēc tam draudēja iesniegt uz mani prasību tiesā. Kopā ar vēstuli saņēmu remonta tāmi, kurā bija ņemts vērā katrs cents dzīvokļa atjaunošanai – sākot no būvmateriāliem un pabeidzot ar mēbeļu ķīmisko tīrīšanu. Jā, kaimiņu dzīvoklis tiešām cieta, bet acīmredzot ne tik ļoti, lai to atjaunotu pilnībā. Turklāt kaimiņi dzīvokli iegādājās tikai pirms gada un remontu nebija veikuši. Man radās iespaids, ka viņi nolēmuši izmantot gadījumu un izremontēt dzīvokli par manu naudu. Iespējams, kāds ir saskāries ar līdzīgām situācijām un spējis apstrīdēt apdrošināšanas kompānijas izrakstīto summu? – jautā Alena.
Būtisks summas samazinājums
Juriste Jeļena Bačinska ir pārliecināta: daudzos gadījumos pieprasīto kompensācijas summu var pārskatīt.
– Lai apstrīdētu aprēķinu tiesā vai mēģinātu vienoties ar apdrošināšanas kompāniju (bet, ja apdrošināšanas nav, – tad tieši ar kaimiņiem), jāsaprot, kas tiesu praksē tiek uzskatīts par zaudējumiem. Proti, par zaudējumiem tiek atzīti izdevumi, kas nepieciešami, lai atjaunotu īpašuma iepriekšējo stāvokli. Nevar pieprasīt pilnu dzīvokļa remontu, ja, piemēram, cietis tikai koridors, – uzsver juriste.
– Kam jāfiksē šie zaudējumi?
– Nama apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvim, kas apkalpo māju, agrāk to sauca par nama pārvaldi. Tiklīdz uzzināt, ka esat applūdinājis kaimiņus, jums (nevis tikai viņiem) jāizsauc speciālists un jālūdz sastādīt bojājumu aktu. Tajā jābūt norādītiem konkrētiem defektiem un to apjomam ar precīzu platības norādi. Piemēram: istabā, kuras platība ir 15 m², applūduši 7 metri, no bojājumiem – uzbriedusi laminātā grīda.
Pamatojoties uz šo aktu, kaimiņi vai viņu apdrošināšanas kompānija sastāda remonta tāmi un uzrāda to vainīgajai pusei norēķinam un apmaksai.
Tiesā cietušajai pusei būs jāpierāda trīs lietas:
- vainīgā prettiesiska darbība vai bezdarbība (piemēram, viņš laikus nenoslēdza ūdeni);
- konkrēts zaudējumu apmērs;
- cēloņsakarība – ka tieši applūšana bija zaudējumu cēlonis.
Savukārt applūdināšanas vainīgajai personai būs jāpierāda, ka tāme bija pārspīlēta un patiesībā remontu var izdarīt lētāk.
Vainīgās personas rīcība
– Ko darīt Alenai un visiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā?
– Vispirms nepieciešams salīdzināt apdrošināšanas kompānijas atsūtīto tāmi ar namu pārvaldes aktu, pārbaudīt, vai sakrīt bojājumu platība un raksturs.
Ja nepiekrītat aprēķiniem, jums ir tiesības pasūtīt alternatīvu tāmi būvniecības firmā un iesniegt to tiesā. Šādā gadījumā var paziņot: «Jā, es atzīstu vainu, taču remonts izmaksās lētāk, nekā norādīts kaimiņu tāmē. Esmu gatavs atlīdzināt tādu un tādu summu». Dažādas firmas darbus vērtē atšķirīgi, un tiesa ņem vērā šīs atšķirības. Piebildīšu, ka labs jurists prot lasīt nama pārvalžu aktus un sastādītās tāmes, kā arī var sniegt par tām savu atzinumu.
PVN un citi iemesli
– Turklāt tāmi bieži var samazināt par pievienotās vērtības nodokļa summu, – turpina juriste Jeļena Bačinska. – Man bijis gadījums, kad kompensācijas prasība bija 5600 eiro, bet tiesā izdevās to samazināt līdz 2600 eiro. Iemesls bija tas, ka tāme bija mākslīgi uzpūsta – tajā iekļāva PVN par precēm, «neparedzētos izdevumus» un darbuzņēmēja peļņu.
Tāpēc vainīgajai pusei svarīgi zināt: ja tiesas brīdī remonts applūdināto kaimiņu dzīvoklī vēl nav veikts, viņiem (vai viņu apdrošināšanas kompānijai) nav tiesību pieprasīt kompensāciju, iekļaujot PVN. Bet, ja remonts jau ir izpildīts un visi rēķini apmaksāti, tad tiesa var piedzīt pilnu summu kopā ar nodokļiem.
– Vai applūdināšanas vainīgajai personai ir tiesības pašai vērsties tiesā un lūgt samazināt kompensācijas summu?
– Nē, jo runa ir par regresa prasību. Ja apdrošināšanas kompānija cietušajiem naudu jau izmaksājusi, tas nozīmē, ka tā ir atzinusi šādas rīcības pamatotību. Un tiesas izriet no tā, ka apdrošinātājs pārbaudījis dokumentus un izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību pamatoti, tāpēc šādu summu apstrīdēt ir grūtāk. Taču «grūtāk» nenozīmē «neiespējami»: kā jau minēju, viens no pamatiem summas samazināšanai var būt tas, ka pieprasītā kompensācija neatbilst reālajai remonta tāmei.
Soli pa solim!
– Pastāstiet soli pa solim: kas tieši jādara, lai apstrīdētu tāmi?
– Kad no apdrošināšanas kompānijas saņemta vēstule: «Mēs izmantojām regresa prasības tiesības, izmaksājām cietušajam 8 tūkstošus, tagad atdodiet tos mums», jāpieprasa apdrošinātājam visi dokumenti. Tās ir tāmes, darbu pieņemšanas-nodošanas akti, apliecinājums tam, ka remonts tiešām veikts un apmaksāta tieši norādītā summa. Tikai saņemot šos dokumentus, var argumentēti strīdēties, balstoties uz faktiem.
– Taču ne katrs cilvēks spēs saprast dokumentus. Pie kā vērsties pēc palīdzības?
– Kā jau teicu, ar dokumentiem strādā juristi un advokāti. Bet, ja šaubas rada pašas remonta darbu izmaksas, var vērsties neatkarīgā būvniecības firmā un saņemt tās atzinumu. Bieži izrādās, ka reālā remonta izmaksa ir daudz mazāka, nekā no jums pieprasa. Tāpēc, ja tāmē, piemēram, norādīta flīžu likšana par 50 eiro metrā, bet sludinājumu portālā var atrast piedāvājumus par 20 eiro, tad tiesā var apgalvot, ka remonta cena ir pārspīlēta. Tiesai ir tiesības samazināt summu. Turklāt applūdināšanas vainīgajai personai ir tiesības iesniegt tiesā alternatīvu tāmi ar mazāku summu. Taču svarīgi, lai būvniecības uzņēmums tiešām piekristu veikt remontu par šo cenu, nevis vienkārši uzrakstītu skaistus skaitļus, piemēram, «flīžu likšana – 3 eiro metrā», kamēr šī pakalpojuma tirgus vērtība ir 20 eiro. Viss ir atkarīgs no aprēķinu adekvātuma.
– Vai bieži sastopamas šādas uzpūstas tāmes?
– Jā. Piemēram, applūdis tikai koridors, bet tāmē iekļauj arī istabas. Tāpēc tiesa vadās pēc principa: atlīdzībai jāatjauno sākotnējais stāvoklis, applūšana nedrīkst kļūt par iemeslu kapitālajam remontam par sveša cilvēka naudu.
Dzīvokļa vai mantu remonts?
– Vai applūšanas vainīgajai personai jāapmaksā ne tikai dzīvokļa remonts, bet arī jāatlīdzina sabojāto mantu vērtība – piemēram, gultas, aizkaru vai krēsla?
– Viss ir atkarīgs no tā, kas tieši ir apdrošināts. Pastāv vairāki apdrošināšanas veidi. Pirmais – tiek apdrošināts pats dzīvoklis kā nekustamā īpašuma objekts, tas ir, sienas un pārsegumi. Otrais – civiltiesiskās atbildības apdrošināšana: ja es kādu applūdinu, mana apdrošināšana segs kaimiņiem nodarīto kaitējumu. Un trešais veids – remonta un dzīvoklī esošā īpašuma apdrošināšana. Šajā gadījumā līgumā skaidri norādīts, kuras mantas ir iekļautas apdrošināšanā.
Apdrošināšanas kompānija izmaksā cietušajam kompensāciju vienīgi apdrošinātā īpašuma robežās.
«Gribu jaunu veca vietā»
– Pieņemsim, applūdināto kaimiņu dzīvoklī ir mēbeles, par kurām viņi pirms desmit gadiem samaksāja 4000 eiro. Pēc applūšanas mēbeles kļuva nelietojamas. Kādu summu apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt no vainīgās personas: veco mēbeļu vērtību, ņemot vērā nolietojumu, vai jauna komplekta cenu?
– Universālu noteikumu nav, katrai apdrošināšanas kompānijai ir savas iekšējās atlīdzības aprēķina metodikas. Otrs moments: īpašuma apdrošināšanas brīdī apdrošinātāji parasti nofotografē mantas vai lūdz atsūtīt to fotogrāfijas, tāpēc aprēķins tiek veikts pēc šiem datiem un iekšējiem novērtējumiem, nevis pēc vecajiem čekiem. Čeki tiek ņemti vērā tikai tad, ja manta iegādāta nesen – ne vēlāk kā gadu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas.